Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Lietuva piešķīrusi patvērumu Krievijas žurnālistam Jevgeņijam Titovam, ziņu aģentūrai BNS trešdien apliecinājusi Migrācijas departamenta vadītāja Evelīna Gudzinskaite.

Kā ziņots, bijušais laikraksta "Novaja gazeta" žurnālists Titovs Lietuvā ieradās 2016. gada nogalē no Krasnodaras un lūdza piešķirt viņam patvērumu. Ziņu aģentūrai BNS Titovs toreiz sacīja, ka baidījies palikt Krievijā, jo saskāries ar varasiestāžu spiedienu attiecībā uz savu profesionālo darbību.

Tomēr šo lūgumu pērn februārī noraidīja Migrācijas departaments un jūnijā arī Viļņas administratīvā apgabaltiesa, nosaucot žurnālista bailes par objektīvi nepamatotām, bet viņš to pārsūdzēja Lietuvas Galvenajai administratīvajai tiesai, kura oktobrī apmierināja prasītāja sūdzību un atcēla minētos lēmumus, uzdodot Migrācijas departamentam izskatīt Titova pieprasījumu no jauna. Arī Lietuvas Ārlietu ministrija Migrācijas departamentam pauda viedokli, ka Titovam Krievijā draudētu briesmas.

Kā skaidrojusi Gudzinskaite, jaunajā iesniegumā Titovs norādījis uz papildu apstākļiem, kuri tad arī noteikuši atšķirīgu departamenta lēmumu.

Pēc viņas teiktā, aizvadītajā laikā mainījusies arī situācija pašā Krievijā.

Titovs, kas gaidījis uz patvēruma piešķiršanu vairāk nekā pusotru gadu, šobrīd jau gandrīz brīvi runā lietuviski, strādā ziņu portālā "Delfi.lt" un interneta televīzijā "Laisves TV" un raksta grāmatu par žurnālistiku Krievijā.

Aģentūrai BNS žurnālists paudis gandarījumu par Migrācijas departamenta jauno lēmumu.

"Es te esmu saņēmis ne tikai patvērumu. Pirms diviem gadiem es ieguvu tiesības brīvi runāt par to, kas pašlaik norisinās Krievijā," viņš atzinis.

Kā uzskata Titovs, pie sākotnējā noraidījuma zināmā mērā vainojams viņš pats, jo nav labi zinājis likumus un tādēļ nav pieminējis visus būtiskos apstākļus. "Esmu drīzāk mākslinieks nekā jurists," par sevi sacījis žurnālists.

"Esmu ļoti priecīgs, jo to bija grūti pārdzīvot ne tik daudz finansiāli, cik psiholoģiski," viņš piebildis, īpaši pateikdamies par atbalstu Lietuvas žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām.

Kopš 2014. gada politisko patvērumu Lietuvā saņēmuši vairāk nekā 30 Krievijas pilsoņi. Pirms dažām nedēļām patvērums tika piešķirts arī Krievijas kreiso spēku aktīvistam, politisko zinātņu doktoram Dmitrijam Bučenkovam, kas tiek tiesāts par dalību 2012. gadā notikušajos protestos Maskavas Bolotnajas laukumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!