Vīriem startam bija pieteiktas 38 komandas. No Latvijas pirmais trasē devās Andris Jubelis un arī finišēja pirmais, apsteidzot visas orientēšanās lielvalstis, jo bija spēcīgāks stāvajā Turaidas pils kalna kāpienā, tuvāko sekotāju norvēģi apsteidzot par 18 sekundēm. Nākamais distancē devās Edgars Bertuks, kurš stafeti nodeva ceturtajā vietā, no līdera norvēģa atpaliekot vien par 20 sekundēm. Rūdolfs Zērnis sava etapa sākumā, izvēloties ļoti interesantu variantu uz otro punktu, izvirzījās vadībā, tuvākos sekotājos apsteidzot gandrīz par minūti! Diemžēl distances vidū konkurenti Latvijas sportistu apsteidza, finišā atmetot Latviju uz astoto vietu. Par pasaules čempioniem kļuva norvēģi, kuri par četrām sekundēm apsteidza Šveici, bet trešā vieta Francijai, kuru no zelta medaļām šķīra 10 sekundes. Latviju no zelta medaļām šķīra 58 sekundes.
Andris Jubelis neslēpa, ka sākumā jau biju ļoti satraucies. "Taustījos uz punktiem, bet tad beidzu ārdīties, nostabilizējās temps, ieguvu pārliecību un sapratu, ka viss būs kārtībā. Garajā etapā izvēlējos skriet pa leju, lai pēc tam kāptu stāvajā Turaidas kalnā. Bija grūti, ļoti grūti, domāju, kā lai sevi motivē. Bet zināju, ka tepat ir finišs, zināju, ka, skrienot no visa spēka, kāju vairs nebūs. Taču sevi motivēju, ka es to varu, ka es taču "Stirnu buka" skrējienos esmu izcīnījis kalnu karaļa titulu. Tāpēc nolēmu kārtīgi uzskriet, jo viss taču būs labi! Un bija labi," teica sportists.
Edgars Bertuks darīja visu, lai nepazaudētu Latvijas izlases līderpozīcijas, lai arī dienu iepriekš viņam nebija labākā pašsajūta. "Fiziskās sajūtas bija tik drūmas, ka domāju atteikties no starta. Bija drebulis, domāju, ka esmu saķēris kādu vīrusu. Taču no rīta pamodos, nedaudz paskrēju un jutos atkal labi," teica Bertuks. "Domāju, ka tāda iespēja – piedalīties stafetē pasaules čempionātā Latvijā – ir vienreiz dzīvē, tāpēc biju gatavs darīt visu, kas manos spēkos. Uzskatu, ka tehniski noskrēju tuvu perfektam rezultātam, bet fiziski gan gribējās labāk. Kalnos patiešām bija fiziski smagi."
Rūdolfs Zērnis atzīst, ka izdarījis visu maksimālo, distancē nav kļūdījies, taču konkurenti bijuši fiziski spēcīgāki: "Jāiet trenēties skriešanā. Pretinieki vienkārši bija ātrāki. Bez variantiem. Distancē jutos labi, šis apvidus bija man pieņemams. Protams, ir jau mazliet kreņķis, jo medaļas bija tik tuvu. Bet es neizdarīju neko muļķīgu, vienkārši pārējie bija labāki. Un tas ir rets gadījums, kad stafetēs ir tik blīvi rezultāti – vienā minūtē ir pirmās astoņas komandas."
No dāmām uz starta izgāja 29 komandas. Uzvarētāja kļuva zināma pēdējā posmā, kad šveiciete Judite Vīdere par 15 sekundēm apsteidza zviedrieti Tūvi Aleksandesoni un izcīnīja Šveicei zelta medaļas. Trešā vieta Krievijai.
No Latvijas pirmā distancē devās Inga Dambe, kura stafeti nodeva septītajā vietā, no līderes Šveices atpaliekot par trim minūtēm. Laura Vīķe diemžēl atkāpās pa vienu vietu, no tā brīža līderes Karolinas Osones no Zviedrijas atpaliekot jau gandrīz par astoņām minūtēm. Savukārt Inga Grosberga spēja uzlabot Latvijas izlases pozīciju, finišējot septītā, un no uzvarētājas Šveices atpaliekot par 11 minūtēm un 28 sekundēm.
Inga Dambe ar savu sniegumu bija apmierināta. "Domāju, ka tehniski noskrēju ļoti labi, jābūt apmierinātai. Grūti, karstums liels un kāpums ļoti stāvs. Kur bija visstāvākie kāpumi, nācās iet kājām. Bet startēt savās mājās pasaules čempionātā ir diezgan neparasta sajūta."
Laurai Vīķei savu etapu gribējās veikt labāk: "Klusībā cerēju, ka priekšā esošā grupa kļūdīsies un es to panākšu, taču pati kļūdījos jau sākumā. Karstumam gatavojāmies. Vakarā dzērām daudz šķidruma, treneri bija sarūpējuši ledus vannas, un, vispār, mēs jau šovasar esam pieraduši šādam laikam. Bet, protams, skriet bija grūti, gaiss smagāks. Nokļūdījos sākumā uz otro punktu, gribēju būt gudrāka, paņemt punktu pa taciņu, taču tas nebija pareizais variants. Arī uz pēdējo punktu izvēlējos nepareizo ceļu. Tā bija mana vaina."
"Šobrīd vairāk ir prieks, jo izdevās pakāpties pa vienu vietu. Distances sākumu mazliet nobakstīju, mani panāca Lielbritānija un Austrija, kas bija ļoti ātras meitenes," sacīja Sandra Grosberega. "Turējos līdzi, bet tad viņas apsteidzu. Pēc tam jau bija tikai jāskrien. Trase nebija grūta, bet bija sarežģītas vietas, kur bija jāpieņem pareizais lēmums."
35. pasaules čempionāts orientēšanās sportā, kas pirmo reizi notiek Latvijā, noslēgsies sestdien ar sacensībām garajā distancē Turaidā.