Foto: stock.xchng
Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā, kurā aizdomās par noziegumu pret kādu vīrieti ar garīga rakstura traucējumiem apcietināts arī katoļu baznīcas priesteris, aizturēts nu jau bijušais sociālā aprūpes centra (SAC) "Rīga" filiāles aprūpētājs. Atšķirībā no garīdznieka un trešā krimināllietā iesaistītā, aprūpētājam tiesa nav piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturētais aprūpētājs strādājis SAC "Rīga" filiālē, kas, kā liecina tās mājas lapā rodamā informācija, sniedz pakalpojumus arī cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tiesa, šobrīd viņš tur vairs nestrādā.

Nedēļu pēc aizturēšanas 5. septembrī viņš pats nolēmis darba vietu atstāt, un darba attiecības pēc viņa vēlēšanās izbeigtas, portāls "Delfi" uzzināja SAC "Rīga". "Viņš gribēja pats aiziet," sacīja "Rīga" vadītāja Elvīra Kisele. Aiziešanas iemeslus darbinieks neesot atklājis. Jautāta, vai sociālās aprūpes centram ir ziņas par aprūpētāja aizturēšanu, aprūpes centra vadītāja norādīja, ka par to no tiesībsargājošajām iestādēm centrs nav saņēmis nekādu informāciju. To pašu atzīst arī filiāles vadība.

Sociālās aprūpes centra filiālē sniegtā informācija liecina, ka šis aprūpētājs tur strādājis vairākus gadus, šobrīd viņš ir pirmspensijas vecumā. Darba pienākumus viņš pildījis profesionāli, un par viņu nekādas sūdzības darbavieta neesot saņēmusi. Pienākumi bijuši "smagais darbs ar klientiem" –pasniedzis maltītes, kārtojis istabas, "izveda ar ratiņkrēsliem pastaigās, pacēla, pārveda, piecēla".

Valsts Izglītības satura centra mājas lapā rodamās ziņas par profesijas standartu liecina, ka aprūpētājs palīdz personām, kuras pašas sevi nevar aprūpēt, ievērot higiēnu, sagatavot un uzņemt ēdienu, uzkopt telpas, apgādāt ar pirmās nepieciešamības precēm kā arī uzturēt klienta saistību ar apkārtējo vidi.

Tā kā iestādei nav nekādu ziņu par tās nu jau bijušā darbinieka iespējamo saistību ar noziegumu pret personu ar garīga rakstura traucējumiem, sociālā aprūpes centrā nekādas pārbaudes par viņa līdzšinējo darbību nav veiktas. "Uz kāda pamata?" jautāja Kisele.

Vai policija informējusi sociālās aprūpes centru, ka viens no SAC aprūpētājiem ir aizturēts kriminālprocesā par seksuāla rakstura noziegumiem un cilvēktirdzniecību, Valsts policija izmeklēšanas interesēs neatklāj.

Par valsts sociālās aprūpes centra darbinieka aizturēšanu informēta nav arī Labklājības ministrija (LM). LM pauž neizpratni, ka, ja ir aizdomas par smagu noziegumu, kāpēc policija nav ziņojusi ne LM, ne SAC "Rīga", ne pašai filiālei.

"Mani izbrīna, kāpēc tad policija neinformēja Labklājības ministriju – ir šāda lieta, kurā iesaistīts viens jūsu sistēmas darbinieks. Bet viņi mums neko nesaka," "Delfi" norādīja ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Egils Zariņš.

"Delfi" jau rakstīja, ka augustā Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas amatpersonas saņēmušas informāciju no kādas nevalstiskās organizācijas, par to, ka vairāki vīrieši, iespējams, seksuāli izmantojuši kādu bezpalīdzības stāvoklī esošu pilngadīgu vīrieti ar garīgās attīstības traucējumiem.

ONAP izmeklētāji 29. augustā Rīgā un Rēzeknē kopumā aizturēja trīs personas – 1945. gadā, 1955. gadā un 1958. gadā dzimušus vīriešus. Diviem vīriešiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, bet trešajam – ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka viens no apcietinātajiem ir Latvijas Romas katoļu baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīdznieks Pāvels Zeiļa. Viņš izvirzītās apsūdzības noliedz.

Likumsargu līdzšinējā izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka, iespējams, viens aizdomās turētais piegādājis cietušo vīrieti garīgās konfesijas pārstāvim seksuālu vajadzību apmierināšanai, bet garīgās konfesijas pārstāvis par to maksājis. Policija Zeiļam inkriminē vairāk nekā vienu epizodi un patlaban izmeklēšanā skaidro, vai iepriekšminētā shēma pielietota ilgstošā laika periodā. Tāpat policija sola izmeklēšanā pārbaudīt, vai līdzīgi iespējamie noziegumi izdarīti arī pret citām personām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!