Konceptuāli atbalstot grozījumus par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) atzīšanu kā vienīgo luteriskās baznīcas tiesību pārmantotāju, Saeima izrādījusi lielu necieņu, šādu viedokli pauda Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulīte.
Viņa skaidroja, ka Saeimas lēmums ir ļoti liels pārsteigums un, viņasprāt, ārkārtīgi liela necieņa no lēmumu pieņēmēju puses, kas šajā gadījumā ir parlaments.
"Šis ir mēģinājums izrakstīt baznīcu no vēstures. Tas ir pilnīgi nepieņemami, ja runājam par cieņu pret vēsturi. Ja sakām, ka ārzemju latvieši ir daļa no Latvijas, tad tas ir ļoti liels pārsteigums un ārkārtīgi liela necieņa," teica Saulīte, piebilstot, ka šobrīd aktīvi tiek runāts, piemēram, par Diasporas likumu, bet tajā pašā laikā notiek pretēji šāda likuma mērķiem vērsta lēmumu pieņemšana.
"Esmu samērā lielā šokā par šādu lēmumu. Mēs to tādā veidā neatstāsim," piebilda PBLA priekšsēde.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz noteikt, ka valsts atzīst LELB darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.
Saeimas sēdē raisījās strīdi par šo likumprojektu, izskanot gan pārmetumiem, ka tā ir iejaukšanās baznīcu nekustamo īpašumu tiesību strīdos, gan arī atbalsts LELB.
Iepriekš no LELB puses un diskusijās parlamentā izskanējis, ka likumprojekta izskatīšanas tālākā gaitā var atteikties no vārda "vienīgā" lietošanas preambulā.
Ņemot vērā, ka šodien likumprojekts konceptuāli atbalstīts, nākamā Saeima varēs lemt, vai turpināt tā skatīšanu.
PBLA iepriekš vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) un Saeimas deputātiem norādīja, ka Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca Ārpus Latvijas (LELBĀL) ir bijusi nozīmīga latviskuma, valstiskās idejas, valsts nepārtrauktības uzturētāja padomju okupācijas gados. LELBĀL iesaistījās valstiskās neatkarības atjaunošanā 1990. gadu sākumā un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā šobrīd.
PBLA uzskata, ka, pieņemot rosinātos grozījumus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, Saeima rīkotos pretēji Satversmei, un pieprasa, lai Saeimas deputāti šādus grozījumus neatbalsta. Šādu rezolūciju gadskārtējā PBLA valdes sēdē 28. septembrī Saeimai vienoti pauda un parakstīja visas PBLA sastāvošās diasporas mītņu zemju centrālās dalīborganizācijas.
"Esam dziļi sarūgtināti par šāda nepārdomāta, Latvijas sabiedrību šķeļoša likumprojekta virzību Saeimā, kas ignorē un nonicina trimdas latviešu un luterāņu ieguldījumu mūsu valsts un tautas attīstībā. Lūdzam darīt visu, kas Jūsu spēkos, lai šādas nepārdomātas normas netiktu iestrādātas attiecīgajos likumos," teikts vēstulē Saeimas priekšsēdētājai.
LELB pārstāvis Romāns Ganiņš iepriekš atzina, ka LELB ir gatava no likumprojekta svītrot lietas, kas kādā veidā aizskar LELBĀL. LELB iepriekš pauda uzskatu, ka grozījumi likumā novērsīs līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā, kā arī palīdzēs samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās. LELB arī norādīja, ka nekad nav iebildusi un neiebilst, ja LELBĀL pārstāvji veido savu tiesiski atsevišķu baznīcu Latvijā, bet tad tā ir jauna baznīca, kas arī nekādā veidā nevarot pretendēt uz to pašu tiesisko statusu, kāds ir LELB.
