Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) komiteja trīs tiesnešu sastāvā ceturtdien, 11. oktobrī, vienbalsīgi lēmusi noraidīt Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"), kurš apsūdzēts smagos finanšu noziegumos, sūdzību par viņam piemēroto aizliegumu ieņemt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Sūdzību par tiesību uz vēlēšanām iespējamu pārkāpumu ECT izskatījusi, nelūdzot Latvijas valdības viedokli.
2017. gada 22. augustā ECT iesniegtajā sūdzībā Lembergs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 3. pantu, sūdzējies par liegumu ieņemt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu. Iesniedzējs apgalvojis, ka vēlētāji bija izteikuši savu gribu, ievēlot iesniedzēja partiju Ventspils domē, savukārt veiktās aptaujas liecinājušas, ka vēlētāji vēlas redzēt iesniedzēju Ventspils domes priekšsēdētāja amatā. Tomēr iesniedzējam kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu – liedzis viņam atrasties šajā amatā. Iesniedzēja ieskatā tas pārkāpj konvencijā garantētās tiesības uz vēlēšanām.
Izskatot iesniedzēja sūdzību, ECT visupirms atgādina, ka konvencijas 1. protokola 3. pants garantē gan tiesības vēlēt, gan kandidēt vēlēšanās. Šī konvencijas norma attiecināma tikai uz likumdevēja vēlēšanām, tomēr termins "likumdevējs" 1. protokola 3. panta izpratnē nenozīmē tikai nacionālo parlamentu, jo tas ir interpretējams atbilstoši katras valsts konstitucionālajai sistēmai.
Konvencijas sistēmas institūcijas citās lietās jau ir secinājušas, ka pašvaldības nav "likumdevējs" konvencijas 1. protokola 3. panta izpratnē. Lai gan likumdevēja funkcijas var nebūt tikai parlamenta ekskluzīva kompetence, tomēr pilnvaras izdot saistošus noteikumus un citus likumpakārtotus aktus, kas daudzās konvencijas dalībvalstīs ir nodotas vietējām pašvaldībām, ir jānodala no likumdevēja varas, kas ir ietverta konvencijas 1. protokola 3. pantā.
Pievērošoties iesniedzēja sūdzībai, ECT uzsver, ka atbilstoši Satversmes 64. pantam Latvijā likumdevēja varu īsteno Saeima, un īpašos gadījumos – tauta. Pilsētu un novadu domēm piešķirtās tiesības izdot noteikumus ir ierobežotas to funkciju veikšanai, kuras pašvaldībām noteiktas likumā vai Ministru kabineta (MK) deleģējumā. Pašvaldībām deleģēto funkciju un uzdevumu izpildes likumīgumu un efektivitāti pārrauga MK. Savukārt domes priekšsēdētāja pilnvaras ietver domes darba vadīšanu un pārstāvību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām.
ECT atzina, ka Latvijā pilsētu un novadu domes un to priekšsēdētāji neīsteno likumdošanas varu, tādēļ nav "likumdevēji" konvencijas izpratnē, un secināja, ka iesniedzēja sūdzība tādēļ neietilpst konvencijas tvērumā un ir noraidāma kā nepieņemama tālākai izskatīšanai pēc būtības.
ECT lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
