Foto: LETA
Panākta vienošanās par zemākām gāzes cenām Latvijai, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē paziņoja AS "Latvijas Gāze" (LG) vadītājs Adrians Dāvis.

Ar "Gazprom" izdevies panākt vienošanos par zemākām gāzes cenām. Pēc divām nedēļām Dāvis dosies uz Maskavu, lai runātu par cenas aprēķināšanas metodiku, kas būs spēkā trīs gadus.

Vēlākais, novembra beigās tiks parakstīta vienošanās starp LG un "Gazprom", prognozēja LG vadītājs, kurš uzsvēra, ka LG darīs visu, lai gāzes cena tiešām samazinātos.

Kāds būs cenu samazinājums, Dāvis vēl neatklāja, jo turpinās sarunas. "Mēs smagi strādājam, un rezultāts būs," deputātiem apgalvoja Dāvis.

Tomēr viņš akcentēja, ka sarunu rezultātu var ietekmēt arī valsts nostāja dabasgāzes akcīzes nodokļa jautājumā. Viņš stāstīja, ka pirmajās sarunās, kas notikušas Latvijā, "Gazprom" pārstāvji pauduši neizpratni par to, ka Latvija aicina samazināt gāzes cenu, lai atvieglotu jau tā smago situāciju patērētājiem, bet tajā pašā laikā no 1.jūlija ir piemērojusi jaunu nodokli dabasgāzei.

Dāvis deputātus aicināja jautājumā par dabasgāzes akcīzes nodokļa piemērošanas atcelšanu vai likmju samazinājumu ņemt vērā sarunu gaitu ar "Gazprom" un neapgrūtināt to norisi, saglabājot dabasgāzes nodokli.

"Ir svarīgi, lai es Maskavā varētu pateikt, ka valdība un Saeima izprot patērētāju situāciju un nodokli atcēla," deputātiem uzsvēra Dāvis.

Pēc Saeimas komisijas sēdes, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Dāvis uzsvēra, ka nevajadzētu būt "rožainām cerībām" par samazinājuma apmēriem.

Viņš vairs nebija tik kategorisks par panākumiem sarunās ar "Gazprom", norādot, ka sarunas turpinās un vienošanās būs tad, kad tiks parakstīts līgums. Dāvis pieļāva, ka viņa vizīte Maskavā nebūs pēdējais sarunu raunds, bet tādi būs vairāki un cīņa būs smaga.

Sarunās ar "Gazprom" esot jāpierāda arī dabasgāzes konkurētspēja ar citiem energoresursiem Latvijā.

Tāpat viņš pauda pārliecību, ka visas gāzes kompānijas pasaulē ir atkarīgas no Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC), kuras ietekmē ir tas, kā mainās naftas cena. Pēc Dāvja teiktā, naftas cena pērn šajā periodā bija 50 ASV dolāri (27,35 lati) par barelu, bet šogad cena esot jau 80-82 ASV dolāri (43,76-44,85 lati) par barelu. Tieši naftas cenu izmaiņas esot tas apstāklis, kāpēc nevar prognozēt arī gāzes cenas izmaiņas.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība/JL) ir gandarīts par to, ka Krievijas gāzes apgādes kompānijas "Gazprom" un tās meitaskompānijas "Latvijas gāze" iekšējās sarunās par gāzes cenām ir panākts ievērojams progress, portālu "Delfi" informēja ministra pārstāvis Sandris Sabajevs.

"Vērtējot šodien "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētāja Adriana Dāvja publiskos paziņojumus, ir redzams, ka jūlija sākumā mana un "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieka Valērija Golubeva tikšanās, kuras laikā vienojāmies par sarunu atvēršanu, ir devusi pirmos rezultātus," uzskata Kampars.

Tomēr ministrs uzskata, ka akcīzes nodokļa piemērošana gāzei nevar ietekmēt LG un "Gazprom" sarunu iznākumu, tādēļ neredz pamatu šo abu jautājumu sasaistīšanai.

Kā ziņots, 2010.gada sākumā LG sāka sarunas ar galveno dabasgāzes piegādātāju "Gazprom" par dabasgāzes cenu formulas izmaiņām, kas 2011.gadā nodrošinātu zemāku gāzes cenu līmeni nekā līdzšinējā formula.

Trešdien LG paziņoja, ka nepieciešams atlikt akcīzes nodokļa piemērošanu gāzei. Sarunas ar "Gazprom" tuvojas noslēgumam, taču nedos rezultātu, ja "Gazprom" konstatēs, ka iegūtais cenu pazeminājums tiek novirzīts jaunu nodokļu finansēšanai.

Dabasgāzes iepirkuma cenu pazeminājumā ir ieinteresēti visi gāzes lietotāji - gan komersanti, kuru ražotā produkcija kļūtu konkurētspējīgāka eksporta tirgos, gan mājsaimniecības, kas izmanto centralizēto siltumapgādes uzņēmumu pakalpojumus, akcentēja kompānijas pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!