Tiesa apmierina ‘Daugavas racēju’ prasību pret Pumpuru par 0,75 miljoniem latu

Pumpurs aģentūrai LETA savukārt skaidroja, ka brīdī, kad dibināta AS "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa", katrs dibinātājs ieguldījis līdzekļus. "Es aizdevu naudu, un tagad mani vēl par to sūdz tiesā," neizpratnē bija Pumpurs.

Viņš skaidroja, ka noslēgtā vienošanās paredzējusi, ka pēc akciju sabiedrības dibināšanas nauda tiek atdota aizdevējam, kas arī tika izdarīts, - tā tika atdota Pumpuram. "Ir cilvēki, kuri negrib dot neko, bet grib iegūt." Šajā gadījumā organizācija vēlētos iegūt tai nepiederošus līdzekļus. "Tā ir cūcība," tā par ierosināto prasību sacīja Pumpurs.

Savukārt organizācijas pārstāvis Valērijs Štamers ir pārliecināts, ka Pumpuram kā projekta debitoram minētā summa ir jāatdod. Štamera skatījumā, ja Pumpurs naudu organizācijai bija aizdevis, tā vairs neesot Pumpura nauda, jo esot bijis parakstīts līgums, kas jāpilda.

Kā ziņots, Daugavas kuģošanas iniciatori savulaik sašķēlās. AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētājs Pumpurs uzskata, ka Daugavas kuģošana tālāk par Baltkrieviju ir lieka. Pēc viņa aprēķiniem, Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu). Citas organizācijas - "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" - vadītāji ir aprēķinājuši, ka izpētes veikšanai vien nepieciešami 40 miljoni eiro jeb 28,1 miljons latu, bet kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 90 miljardi eiro jeb 63 miljardi latu un jākuģo līdz Melnajai jūrai.

Satiksmes ministrija (SM) pērn gada sākumā izveidoja darba grupu Daugavas kuģošanas pētīšanai, taču jau pavasarī šo ideju noraidīja.

SM neatbalstīja un nevirzīja izskatīšanai valdībā divu akciju sabiedrību piedāvātos priekšlikumus Daugavas baseina apsaimniekošanai, padarot to par kuģojamu ūdensceļu, jo projekta realizācija negatīvi ietekmētu dzelzceļa pārvadājumus. Līdz ar to tika pielikts punkts Daugavas rakšanas idejai, SM noraidot pat priekšizpētes iespēju par valsts vai Eiropas Savienības (ES) fonda līdzekļiem.

Lēmumu neatbalstīt Daugavas kuģošanas ideju pieņēmusi darba grupa, ko izveidoja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), lai izvērtētu AS "Enerģētika un ūdens transports" un AS "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" piedāvātos priekšlikumus.

SM informēja, ka tranzīta jomas un SM speciālisti apšauba idejas autoru norādītās potenciālās kravu plūsmas. Šāda kuģošanas ceļa izveide atstāšot negatīvu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumiem, kas Latvijā pašlaik ir prioritāri.

Dzelzceļa sektoram esot īpaša loma ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā, un tā infrastruktūras uzlabošanā Baltkrievijas virzienā jau tagad esot ieguldīti lieli ES struktūrfondu līdzekļi kapacitātes paaugstināšanai. Tāpat kravas varot tikt atņemtas arī autotransportam, kā arī mazināt Ventspils un Liepājas ostu konkurētspēju.

SM uzsver, ka ne "Enerģētika un ūdens transports", ne "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" darba grupai nav iesniegusi pietiekamu informāciju, lai vērtētu ietekmi uz hidroelektrostaciju darbību un kuģošanas ceļa izveides tehniskajiem nosacījumiem.

Spriedumu 20 dienu laikā ir iespējams pārsūdzēt.