"Tā kā Latvija atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas ir izvēlējusies tādu elektrības pārvades operatora nodalīšanas modeli, kad tīklu aktīvi paliek elektroenerģijas tirgotājam, nevis pārvades operatoram, uzskatām, ka Latviju šogad nebūs iespējams pievienot "Nord Pool" biržas apgabalam, kā bija plānots. Igaunija jau ir "Nord Pool" apgabalā, Lietuva šogad tiks iekļauta, taču Latvijas modelis prasa garāku sertifikācijas ceļu," skaidroja Koukanens.
Viņš norādīja, ka "Nord Pool" principiāli neiebilst pret Latvijas izvēlēto modeli, taču, tā kā par sava apgabala paplašināšanu "Nord Pool" tirgus dalībnieki ir jāinformē sešus mēnešus iepriekš, birža uzskata, ka Latvijas gadījumā tas šogad vairs nav īstenojams.
DB atgādina, ka Latvijas valdība, aizbildinoties ar bažām par AS "Latvenergo" kredītreitingu un uzņēmuma parakstītajiem kredītlīgumiem, kurus varētu negatīvi ietekmēt tīklu aktīvu nodalīšana, atbalstījusi visai sarežģītu pārvades operatora izveides modeli - tīklu aktīvi paliek AS "Latvenergo", tiek veidota jauna valsts kapitālsabiedrība, kas pārņem pašreizējā pārvades operatora "Augstsprieguma tīkli" funkcijas. "Latvenergo" un jaunajam pārvades operatoram, kas jāsertificē regulatoram, īpašnieki būtu atšķirīgas ministrijas, pagaidām nav zināms - kuras. Nav saskaņoti arī daudzi citi nepieciešamie dokumenti.
"Lietas ir daudz nopietnākas, nekā pirmajā acu uzmetienā izskatās. Lēmums par visu Baltijas valstu iekļaušanos elektrības biržas zonā ir cieši saistīts ar mūsu energoneatkarību. ES piedāvāja mums palīdzēt, izveidot starpsavienojumus ar citām Eiropas valstīm, ja mēs izveidosim šeit elektroenerģijas tirgu. Tirgus izveide notiek caur biržu. Ja mēs tagad to nedarām, tas nozīmē, ka mēs enerģētiski nekad nebūsim neatkarīgāki no Krievijas," laikrakstam norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš. "Tas nozīmē, ka mums brīvais elektrības tirgus vēl ilgi nebūs, turpināsim strādāt ar divpusējiem līgumiem ar "Latvenergo" un 5% patērētāju ar igauņu "Enefit". Ne mums būs normāla konkurence, ne vispār kaut kāds elektrības tirgus, jo pašlaik mums ir tikai ilūzija par to," uzskata enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
"Ja elektroenerģijas biržas izveidošana Latvijā kavēsies, tad tam ir negatīvas sekas gan Latvijai, gan visu Baltijas valstu centieniem attīstīt reģionālo sadarbību enerģētikā. Jāsaka, ka šī brīža lēmums par pārvades sistēmas operatora atdalīšanas modeli var radīt nopietnas problēmas. Latvijas atbildīgām personām jāsaprot, ka "Nord Pool" noteikumi ir ļoti strikti un ar formālu pieeju nebūs līdzēts," uzsver SIA "Enefit" valdes priekšsēdētājs Aivars Tihane.
"Uzskatu, ka šāds "Nord Pool" paziņojums ir pārpratums. Jāsertificē ir pilnīgi visi pārvades operatori. Sertifikāciju var sākt šā gada 3. martā un turpināt vēl 12 mēnešus, līdz ar to nav pamata runāt, ka Latvija būtu kaut ko nokavējusi," DB sacīja AS "Latvenergo" valdes loceklis Uldis Bariss. ""Nord Pool" ir brīva izvēle - pievienot Latviju savam apgabalam vai ne, tāpat kā Latvija var izvēlēties citu biržu, taču ar izvēlēto pārvades sistēmas operatora modeli tam nav nekāda sakara," piebilst Bariss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!