Grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Tie nosaka, kādu personu uzskata par fiskālo pārstāvi, kādos darījumos fiskālais pārstāvis var pārstāvēt citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, kā arī paredz PVN piemērošanas režīmu šiem darījumiem.
Apliekamai personai, kura vēlēsies darboties kā fiskālais pārstāvis, būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā un jāsaņem atsevišķs PVN numurs. Ja fiskālais pārstāvis importēs preces, pārstāvot citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, tas, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēros īpašo PVN režīmu jeb o% likmi preču importa darījumos, ja būs saņēmis VID atļauju.
Latvijas Loģistikas asociācijas aplēses liecina, ka likuma ieviešanas posmā fiskālo pārstāvju skaits varētu būt 50. Ar laiku šo personu skaits varētu mainīties.
Tāpat likuma grozījumi noteiks, ka ar PVN neapliek importētas niecīgas vērtības preces, tai skaitā preces, kas importētas pa pastu, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 10 eiro (aptuveni 7 latus).
Likumā iekļauta arī norma, kas noteic, ka VID pārmaksāto PVN summu pirms tās pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu novirzīs nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai.
Ar likuma grozījumiem paredzēts precizēt, uz kāda veida kokmateriāliem attiecināma norma par nodokļa piemērošanu kurināmajam – likumprojektā noteikts, ka koksnes kurināmais ietver malku dažādos veidos (apaļkoki, pagales, zari, skaidas, briketes u.c.). Praksē ir konstatēti gadījumi, ka atšķirīgi tiek izprasts termins "malka" un līdz ar to koksnes kurināmā, tai skaitā malkas, piegādei iedzīvotājiem tiek piemērota atšķirīga PVN likme.
No likuma ir paredzēts izslēgt arī normas, kam bija terminēts darbības laiks un kas noteica īpašu PVN maksāšanas kārtību ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Šāda norma vairs nav nepieciešama, jo projektu realizācija, uz ko tā attiecās, ir noslēgusies. Tādēļ no likuma regulējums izslēdzams, lai PVN maksātājiem neradītu maldīgus priekšstatus par attiecīgā atvieglojuma piemērošanu.
Likuma grozījumi papildina arī normas par PVN taksācijas periodu. Viens kalendārais mēnesis kā taksācijas periods ir noteikts apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā pārsniedz 35 000 latu vai kura veic preču piegādi ES teritorijā vai sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts. Taksācijas periods viens kalendārais mēnesis ir noteikts arī fiskālajam pārstāvim. Savukārt apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 10 000 latu un kura neveic preču piegādi ES teritorijā vai nesniedz pakalpojumus, kuru veikšanas vieta ir cita dalībvalsts, taksācijas periods ir puse no kalendārā gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!