Šķiet, traģiskais notikums Tukumā – slepkavība "Alus pagrabā" – nav atstājis vienaldzīgu nevienu mūsu pilsētas iedzīvotāju. Uzņēmēja, SEB Baltijas Basketbola Līgas galvenā tiesneša, starptautiskā klases basketbola komisāra un divu bērnu tēva Aināra Pogas rosināta, tapusi Atklāta vēstule Tukuma pilsētas domei, Tukuma rajona policijas pārvaldei, Tukuma pašvaldības policijai, Tukuma tiesai, Cīņas sporta klubu vadītājiem un dalībniekiem, iekšlietu ministram Ivaram Godmanim
Par drošu dzīvi savā pilsētā!

Mēs – Tukuma pilsētas iedzīvotāji, uzņēmēji, sportisti, deputāti, savas pilsētas patrioti – esam sašutuši par apdraudētību, kādu mēs un mūsu ģimenes izjūtam savā pilsētā. Sašutuši par to, ka praktiski nesodīti jau gadiem pilsētu terorizē grupa huligānu un kaušļu. Ir mainījušas huligānu paaudzes, bet viņu visatļautība un sabiedrības apdraudējums nav mazinājies.

Vairāki smagi piekauti cilvēki ik nedēļas nogali; cilvēka veselībai un dzīvībai draudīga vide atpūtas vietās un izklaides pasākumos; aizvien vairāk vietu, kurās kājām pārvietoties nav droši ne diennakts tumšajās, ne gaišajās stundās – diemžēl tāda vairāku gadu garumā izskatās ikdiena mūsu pilsētā.

Kāpēc tāda situācija un kā to mainīt – to noskaidrot, mūsuprāt, ir atbildīgo amatpersonu un arī visas sabiedrības uzdevums. Visiem kopā jārod atbildes uz vairākiem jautājumiem.

Valsts policijas pārvaldes vadībai būtu jāskaidro sabiedrībai, kāpēc – nezināšanas vai nevarības dēļ – vairākās līdz viņiem nonākušās lietās par līdzbiedru piekaušanu, sakropļošanu un pat nogalināšanu huligāni un kaušļi līdz tiesai tomēr nav nonākuši? (Cilvēki minējuši dažādus iemeslus – piemēram, pasivitāte liecinieku fiksēšanā un vainīgo aizturēšanā , incidentu fiksēšanas procedūras neievērošana, cietušo bailes no atriebības; liecinieku neatsaucība, miesas bojājumu smaguma pakāpes neadekvāta noteikšana u.c. Minēts pat gadījums, kad privātā ģērbies policists pats ir sitis cilvēkam). Kāpēc lietu izmeklēšanu uztic cilvēkiem, kas ar huligānismā un pat slepkavībā apsūdzētajiem ir draudzīgās vai pat ģimeniskās attiecībās? Kāpēc tehniski un arī personāla ziņā tik vāji nodrošināts patruļdienesta darbs? Kāpēc pilsētā, kas ir vienā no pirmajām vietām valstī narkotiku izplatības ziņā, nav īpaša dienesta un programmas narkotiku izplatības apkarošanai un izplatībai? Kāpēc šis darbs nav vis policijas pārvaldes vadības, bet gan tikai atsevišķu policistu personīgās iniciatīvas lieta? Kāpēc vēl aizvien policijas darbā aktīvi netiek izmantotas pilsētā uzstādītās drošības kameras? Kāpēc brīžos, kad pilsētā drošības jomā ir īpaši sasprindzināta situācija, atsevišķu reidu veikšanai netiek pieaicināta speciālā vienība "Alfa"?

Abām policijām – gan valsts, gan pašvaldības – beidzot jāieklausās iedzīvotāju teiktajā – kaut tikai profilakses pēc ir jārod iespēja izveidot patruļas, kas spētu reidos doties arī kājām, ne tikai vērotu pilsētu un uzraudzītu kārtību pa automašīnas logu! Abām būtu jāvienojas par kopīgu un saskaņotu rīcību sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Cīņas klubu dalībniekiem un vadītājiem būtu jāuzņemas lielāka atbildība par savu esošo un bijušo biedru rīcību uz ielas un sabiedriskās vietās, piemērojot augstākas prasības savu sportistu psiholoģiskajā sagatavotībā, kā arī atlasē. Iespējams, klubiem jāizstrādā kāds īpašs noteikumu kodekss, dodot tam juridiski saistoša līguma spēku, lai nepieļautu kaujas paņēmienus apguvušajiem savos klubos iegūtās iemaņas pielietot ielu kautiņos, bet gan tieši pretēji palīdzot kārtības nodrošināšanā pilsētā.

Pašvaldības atbildīgajām amatpersonām, sociālajiem darbiniekiem, deputātiem jādara viss, lai pilsētā, kas tik strauji attīstās, nodrošinātu dzīvei un darbam drošu vidi. Savu iespēju un kompetences robežās jāizvirza iespējami augstākas prasības izklaides un atpūtas vietu, kā arī alkohola tirdzniecības vietu un spēļu zāļu īpašniekiem. Būtu arī jāpadomā, kā iespējams ierobežot spēļu zāļu izplatību mūsu pilsētā. Būtu jādomā par plašākām iespējām bērniem un jauniešiem, īpaši no mazāk nodrošinātām un nelabvēlīgām ģimenēm iesaistīties dažādās izglītojošās, mākslinieciskā un sportiskās ārpusklases nodarbībās bez maksas (pēc Bērnu un jauniešu centra reorganizācijas, šādu iespēju pilsētā praktiski nav). Vajadzētu vēl vairāk atbalstīt dažādus jauniešu un bērnu noziedzību apsteidzošus, preventīvus pasākumus; kopā ar policijas pārstāvjiem, mediķiem, Probācijas dienesta darbiniekiem izstrādāt programmu dažādu atkarību un vardarbības profilaksei un to arī konsekventi realizēt.

Iekšlietu ministr I. Godmaņa kungs, Tukuma domes priekšsēdētāj J. Šulca kungs, Tukuma policijas pārvaldes priekšniek R.Zariņa kungs, Tukuma tiesas priekšsēdētāja B. Baltraites kundze, Tukuma pašvaldības policijas priekšniek A. Hohfelda kungs, Tukuma cīņas sporta klubu vadītāji un izklaides iestāžu vadītāji! PIEPRASĀM veikt visus jūsu kompetencē esošos pasākumus, lai huligānu un kaušļu visatļautības dēļ mūsu pilsēta Tukums vairs nebūtu vieta, kurā ir apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība!

Diskusijas par vardarbības izplatību pilsētā, par cīņas klubu, policijas, tiesas un pašvaldības amatpersonu atbildību notikušas vairākkārt, arī preses slejās. Laiks reālām darbībām!

Lai oficiāli nosūtītu šo vēstuli minētajām amatpersonām, aicinām visus tukumniekus, kuriem nav vienaldzīga šī problēma un kuri atbalsta šo vēstuli, vērsties "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redakcijā, lai parakstītu kādu no šīs vēstules eksemplāriem, vai sūtīt savu apstiprinājumu vēstules atbalstam ar norādi "Par drošu dzīvi savā pilsētā" uz e-pastu: ntz@ntz.lv

*Vairāku desmitu pilsētas iedzīvotāju vārdā Ainars Poga

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!