Artis Svece: Latvieši – māņticīgākie Eiropā  (2)

Ziņa par Eirobarometra aptauju pirmajā mirklī nešķita īpaši aizraujoša. Nu un, ka 30 % Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņus interesē zinātne? Dievs vien zina, ko katrs ar šo vārdu saprot, – varbūt vārdos nenosaukto zinātnieku ieteikumus jogurta reklāmās vai astoņkāja Paula "spēju paredzēt" futbola spēļu uzvarētājus (tikko pa logu izdzinu mušu Klāru, kura mēģināja iztraucēt mani darbā pie šīs slejas). Turklāt, ņemot vērā, ka lielākais vairākums atzīst, ka par zinātni nav diez ko labi informēti, jāšaubās, vai interese ir patiesa, drīzāk jārunā par attieksmi – cilvēki atzīst, ka par zinātni vajadzētu interesēties, tāpat kā vairāk vajadzētu nodarboties ar sportu, apgūt angļu valodu un mazāk dzert. Tomēr papētot pilno ziņojumu par pētījumu (http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_340_en.pdf), tas izrādījās daudz interesantāks, nekā ziņoja LETA.

Pirmais, kas piesaistīja uzmanību, bija tas, ka aptaujā interese par zinātnes atklājumiem un jaunajām tehnoloģijām bija skatīta kopā ar interesi par sportu, politiku un kultūru. Eiropas valstu iedzīvotāji kopumā atzina, ka viņus informācija par zinātnes sasniegumiem interesē vairāk nekā sporta ziņas, politika un kultūras jaunumi. Piemēram, politika ļoti interesē 18 %, nemaz 31 %, sporta ziņas ļoti interesē 25 %, nemaz 35 %, bet zinātnes atklājumi un tehnoloģiskie jauninājumi ļoti interesē 30 %, nemaz 20 % aptaujāto (vienīgi politika spēja ieinteresēt mazāk eiropiešu nekā kultūra un māksla – pēdējās ļoti interesē 20 %, nemaz 30 %, lai gan te jāpiebilst, ka samērā ieinteresēti kultūrā bija vēl 49 %, kas kopā veido 69 %, tas nav nemaz slikti). Savukārt savu informētību par šīm nozarēm cilvēki vērtēja gandrīz vai pretēji – par ļoti labi informētiem sporta jaunumu jomā sevi uzskatīja 30 % eiropiešu, domā, ka ļoti labi pārzina politiku, 19 %, kultūru – 11 %, zinātnes atklājumus un tehnoloģiskos jauninājumus arī 11 %. Gan intereses, gan zināšanu pašnovērtējuma ziņā Latvija bija pa vidu. Pētījuma autori norāda, ka, iespējams, informācija par politiku un sportu tiek piedāvāta vairāk, nekā pēc tās ir pieprasījums, tomēr diez vai ar esošajiem datiem pietiek, lai izskaidrotu neatbilstību. Katrā ziņā tas, ka demokrātiskās valstīs cilvēki zināšanas par politiskiem procesiem apvieno ar skeptisku attieksmi pret tiem, man šķiet dabiski.