Lauris Liepa: P***is

Notika asa vārdu apmaiņa, kā rezultātā students nosauca policistu par "p***i", bet Roids apsolīja, "viņi vēl tiksies tiesā". Pēc tiesas sēdes jaunietis paskaidroja, ka, pēc viņa domām, vārds "p***is" nav aizskarošs, un nebija gaidījis, ka tiks iesūdzēts. Tikmēr Austrālijas Policistu savienība paudusi neapmierinātību ar tiesas lēmumu. Savienības priekšsēdētājs paskaidroja, ka viņi nespēj piekrist tiesneša lēmumam, saskaņā ar kuru tiesībsargājošo varasiestāžu darbiniekus var saukt tādos vārdos. Pēc pārstāvja vārdiem, šādā veidā  policisti tiek padarīti par otrās šķiras cilvēkiem, turklāt pēc šāda lēmuma rodas jautājums, kāds būtu tiesneša spriedums, ja viņu pašu apsaukātu šādā vārdā. Lai arī apvainotais policists nolēmis neapstrīdēt lēmumu, skandāls pāraudzis plašā diskusijā  presē un internetā. Daži studenta aizstāvji norāda, ka necenzētais vārds tika izteikts bez apvainojoša zemteksta. Citi uzskata, ka šāda uzvedība raksturīga augstprātīgajai jaunajai paaudzei vispār." LETA, 2010. gada 5. maijā

Iedomājieties šo ainu pārceltu Latvijā.

Neizdodas? Kāpēc? Vispirms jau tāpēc, ka šāda studenta un policista saruna, kuras noslēgumā policists apsola "tikties tiesā" šķiet maz ticama. Aprakstītā dzelzceļa stacijas aina ir šajā pusē grūti iedomājama arī tāpēc, ka pie mums P***is ir p***is un sarunu valodā tas netiek lietots kā uzrunas forma vai literārs apzīmējums. Izņemot ļoti, ļoti īpašus gadījumus. Piemēram, vienošanos līdz mūža beigām draugu dēvēt par Pi**i, jo tas, pretēji sākotnējam solījumam, nav ieradies uz laivu braucienu (http://klab.lv/users/her_crow/138503.html). Atšķirībā no hindusu tradīcijā godātā "lingama" Latvijā vīriešu ģenitāliju piesaukumam būs acīmredzami nepatīkamas sekas, jo latviešu valodā "loceklis" rada viennozīmīgi negatīvas asociācijas. Mūsdienu sarunu valodā zaudēta tā vienkāršā un reizē smalkā tonalitāte, kas saglabājusies dainās:

Lācits kāpa ozolā,
Bite koda p*pelē.
Vaj tu, traka, nepazīsti
Sava veca dravinieka?

(Nr. 34933-0, http://www.dainuskapis.lv/ )

Vēl šķiet, pavisam nesen, pēdējos Padomju Latvijas gados, pēc skolas ar draugiem cauri Kirova parkam aizskrējām līdz klasesbiedra dzīvoklim Elizabetes ielā. Mūsu interesi piesaistīja Māra ģimenes miera laiku bibliotēka, pilna ar vērtīgiem foliantiem, no kuriem vispieprasītākie, protams, bija Nerātno dainu un Nerātno anekdošu sējumi.

Māra vecāki tos bija nolieguši vērt vaļā, lai mēs nesāktu daiņot pa vidusskolas gaiteņiem vai trolejbusā. Tas gan mums netraucēja jaukākās tautas daiļrades izpausmes izteiksmīgi deklamēt pubertātes izsalkumā nokaitušo puiku pulciņā. Turklāt tolaik jau publiski parādījās pirmās valodas brīvības bezdelīgas. Sporta entuziasti sajūsminājās par leģendārā komentētāja Nikolaja Ozerova futbola televīzijas translācijas tiešraidē spēles karstumā patiesā sašutumā izsprukušo "Nu, bļ**, promahnulsja!" Tiesa, kādu laiku komentētāju Ozerovu tiešajā ēterā vairs nelaida. Pirmo reizi augsta padomju amatpersona necenzēti izteikusies 1989. gada jūlijā, kad PSRS ogļrūpniecības ministrs tehnisko zinātņu kandidāts Mihails Ščadovs televīzijas intervijā pasūtīja nah*j streikojošos Kuzbasa ogļračus. Šajos gadījumos lamuvārdu lietošana nav pašmērķis, tie akcentē un emocionāli ietonē autora attieksmi pret lietām, personām vai parādībām. Tāpēc jāatzīst, ka pretēji pieņemtajam uzskatam, ka vīrieša dzimumloceklim valodā ir tikai negatīva konotācija, šis pieņēmums varētu būt maldīgs. Piemēram, Krievu valodas pētnieki norāda uz termina huj saturiski un asociatīvi ārkārtīgi daudzveidīgo piemērošanu.

Pazīstamais mūsdienu valodnieks Aleksejs Plucers-Sarno apgalvo, ka vīrieša locekļa apzīmējums noklāj teju vai visu semantisko lauku. "Krievu lamuvārdu vārdnīcā" autors ir apkopojis vairāk par 1500 atšķirīgus izteicienus ar vārda huj piemērošanu. Līdzsvara labad jāatzīmē, ka sieviešu ģenitāliju apzīmējums daudz neatpaliek - valodnieks uzskaitījis 1200 vārdkopas un izteicienus, kas satur vārdu pizda. Instinktīvi mēģinot atrast adekvātus latviskus izteicienus, itin drīz nonāku strupceļā, gluži kā filmu tulkotāji: Iģi nah*j = Fu*k You = latviski "Ej ellē!" Varbūt latvieši nemaz nav gatavi šādām spēcīgām idiomām?

Taču galvenais iemesls, kāpēc Latvijas apstākļos Austrālijas tiesas spriedums policista lietā ir apšaubāms, ir pavisam prozaisks - jau sešus gadus Latvijas krimināltiesību katalogā vairs nav normas, kas īpaši sargātu policista vai citas amatpersonas godu. Spēku zaudējusī Krimināllikuma norma (KL 271. pants. Varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršana) paredzēja varas pārstāvja vai citas valsts amatpersonas goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem. Šai normai pēdējos "dzīves gados" nācās piedzīvot nopietnus pārbaudījumus. Saeimā ik pa brīdim apsprieda normas izslēgšanu no Krimināllikuma. Tomēr normu saglabāja, jo Saeima uzskatīja, ka valsts amatpersonas goda aizskārums ne tikai diskreditē attiecīgo amatpersonu, bet arī rada neuzticību visai struktūrai, kuru šī amatpersona pārstāv. Praksē gan to pārāk plaši nepiemēroja - pēdējo trīs gadu laikā (1999-2002) par normā paredzēto pārkāpumu - amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu notiesāja tikai divus cilvēkus. 2003. gadā laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte iesniedza prasību Satversmes tiesā atzīt KL 271 pantu par neatbilstošu Satversmei. Sarmīte Ēlerte apgalvoja, ka valsts amatpersonas gods nepamatoti vērtēts augstāk par citu sabiedrības locekļu godu un cieņu. Valsts amatpersonas esot piekritušas darboties sabiedrības interesēs, un tām piešķirtā valsts vara pati par sevi esot spēks, kas sniedzot tām lielākas iespējas sevi aizsargāt un publiski paust savu viedokli salīdzinājumā ar citām personām. Satversmes tiesa uzklausīja pieteicēju un Saeimu, noklausījās pusduci ekspertu un secināja, ka vārda brīvība ir priekšnoteikums uz savstarpēju cieņu balstītas sabiedrības veidošanai. Līdz ar to tiesības uz vārda brīvību ir cieši saistītas arī ar personas tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību. Tiesa pretnostatīja divas cilvēkam garantētās pamattiesības: tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz goda un cieņas neaizskaramību. Novērtējot abu nozīmīgo principu konkurenci, Satversmes tiesa pieņēma Zālamana lēmumu - atzīt KL 271. pantu par spēkā neesošu no 2004. gada 1. februāra, ja līdz tam laikam Saeima neprecizēs, kurām amatpersonām nepieciešama pantā paredzētā aizsardzība (2003. gada 29. oktobra tiesas spriedums lietā 2003-05-01). Saeima nekonkretizēja, un norma zaudēja spēku.

Tomēr, atgriežoties pie studenta un policista strīda, KL 271. pants, arī ja tas būtu palicis spēkā, nebūtu piemērojams tā vērtējumam, jo pantā paredzētā atbildība attiecās tikai uz ziņām, nevis viedokli. LU profesors Krastiņš atzinis, ka krimināltiesībās viedoklis netiek atzīts par neslavas celšanas priekšmetu. Profesore Liholaja norāda, ka KL 271. pants neslavas celšanas gadījumā neparedzēja atbildību, ja sniegtā informācija ir patiesa, kaut arī tā būtu pat šokējoša vai traucējoša (spriedums ST lietā 2003-05-01, §11 un 30). Arī šobrīd spēkā esošajās krimināltiesību normās KL 156-158 nav paredzēts sods par viedokļa paušanu.

Ko tad iesākt policistam?

Parādīt studentam, kur vēži ziemo? Neder. Gan likums, gan Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas un uzvedības kodekss to neļauj. Ētikas kodeksa 9. punktā daiļrunīgi klāstīts, ka policijas darbinieks saskarsmē ar personām respektē un aizsargā cilvēka cieņu, ir pieklājīgs un iecietīgs.

Protams, atliek vēl viena iespēja, pavisam reāla - "Pi***s" tomēr nav pimpis. To labi pamato Jānis Elsbergs (Jānis Elsbergs: Dinamiskā ekvivalence lamu tulkošanā: praktiķa piezīmes. Referāts nolasīts konferencē "Mātes valoda publiskajā telpā". Skatīts http://www.satori.lv/raksts/izdruka/1984). Proti, tulkojot sacerējumu, kurā blīvi lietoti rupji apzīmējumi (Jānis Elsbergs atsaucas uz pieredzi tulkojot "Vilcienvakti"), tie tiktāl attālinās no sākotnējās etimoloģijas, ka atbilstoša nozīme meklējama pavisam pretējā virzienā. Tā, apzīmējot "vienkārši - cilvēks" angļu cunt (burtiski - peža) latviski pārtop par pidaru vai lohu. Kā nu labāk der pēc konteksta.

Tādā gadījumā taisnība studentam un Austrālijas tiesnesim. Un mēs ar policistu paliekam pazuduši tulkojumā.