Noteicošais drīzāk ir laika nogrieznis, kurā aptauja notiek. Kodolā atrodama arī zināma objektivitāte, kas apliecināta ar laika pārbaudījumu. Tāda saraksta tapšanā mazāk būtiskas pašas personālijas kā vērtības, ko tās pārstāv. Es pret šo sarakstu izturos ar pietāti un esmu pateicīga daudzajiem cilvēkiem, kuri atraduši par iespējamu mani tam nominēt, taču arī apzinos, cik tas relatīvs. Katrā ziņā mēģinu nepadarīt šo uzticības apliecinājumu sev par nastu.
Iespējams, es būtu bijusi priecīgāka iekļūt šādā sarakstā pēc gadiem divdesmit. Tad varētu teikt: tas ir skaists mūža vainagojums. Taču joprojām esmu dzīva, radošas brīvības alkstoša būtne: jārūpējas, lai mana iekšējā neatkarība, subjektīvisms un emocionalitāte netiktu nobremzēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!