Vinets Veldre: Kā izcelt šprotes no aizbērta kapa

– Esam vienojušies ar Krieviju izveidot darba grupu, kuras mērķis būtu benzopirēna normu pārskatīšana Krievijas Federācijā. Nākamais ir panākt to normatīvu izmaiņas, kas šajā valstī ir spēkā.

Daudzi neticēja, ka izdosies šādu darba grupu izveidot. Lai to panāktu, tikta veikta ilgstoša un nopietna sagatavošanās. Ne mazāk svarīgs ir pašas darba grupas darbs, kurai jāpamato, cik loģiska ir benzopirēna norma – 5 mikrogrami kilogramā. Tā ir norma, kas pastāv ES. Un cik pamatota ir Krievijas norma – viens mikrograms kilogramā.

Mēs zinām, ka rupjmaizes garozā benzopirēns ir 14 – 15 mikrogrami, steikā, kotletēs, šašlikos benzopirēns ir, sākot no 25 līdz pat 50 mikrogramiem. Ir jāņem pārtikas grozs un jāsadala, cik daudz benzopirēna ar konkrētiem produktiem cilvēks uzņem gadā, mēnesī un vienā dienā. Pieņemu, ka šprotes varētu būt tas pārtikas produkts, ko cilvēks ēd vienu reizi trijās vai četrās nedēļās. Tiem produktiem, kurus lieto biežāk, būtu loģiski noteikt zemāku benzopirēna normu, kurus lieto retāk – augstāku. Pieņemu, ka šāds pamatojums tiks atbalstīts arī no Briseles puses.

– Vai šīs normas pārskatīs ES un Krievijas vai Latvijas un Krievijas ekspertu darba grupa?

– Nē, pamatā Latvijas un Krievijas. Mēs, protams, esam aizsūtījuši vēstuli arī Eiropas Pārtikas drošības iestādei, kas noteikusi ES benzopirēna normatīvu. Starp citu, Krievijas benzopirēna normu noteica 2002.gadā, bet ES – tikai 2004.gadā.

Manuprāt, visbūtiskākais būs šīs problēmas risināšanas pēdējais posms – kurā brīdī šis normatīvs stāsies spēkā. Protams, šajā procesā palīdzēs gan Briseles argumentācija un pētījumi, kā arī Krievijas pētījumi.

– Cik ilgā laikā var panākt vajadzīgo rezultātu?

– Nevaru prognozēt. Krievija ir liela valsts. Esam jau saskārušies ar to, ka ne visas vēstules tiek mums izsūtītas, internetā netiek ievietotas skaidrojošās vēstules utt. Bet cerības ir.

Augsti vērtēju mūsu vēstniecības darbu Maskavā. Pirmkārt jau aktīvi strādāja pats vēstnieks Andris Teikmanis, protams, arī Zemkopības ministrijas atašejs Maskavā Aivars Graudiņš, kurš visas svarīgās tikšanās pats personīgi bija noorganizējis. Gan valsts līmenī, gan ar presi. Strādāja arī Krievijas vēstniecība Latvijā, tajā skaitā pats vēstnieks Kaļužnijs, kurš sazvanījās ar attiecīgo dienestu vadītājiem Krievijā. Tas vieš cerības, ka rezultāts būs.

Protams, mēs vērtējam, kas ko un kāpēc saka. Jāņem vērā, ka, apejot ASV, Urugvaju, Brazīliju un vēl veselu rindu valstu, Latvija tikusi pie ātrākām atkārtotām Krievijas inspektoru vizītēm mūsu valsts zivsaimniecības uzņēmumos.

Paredzu, ka jau nākamā gada sākumā būs skaidrs, pēc kādām normām kuros virzienos mēs varēsim eksportēt. Runājot ar krievu kolēģiem, noprotu, ka izdosies panākt Krievijas normatīvos izmaiņas no viena uz pieciem mikrogramiem. Kāpēc? Tāpēc, ka ES ir vairāk pierādījumu nekā Krievijai. ES atzīts, ka veselībai par nekaitīgiem uzskatāmi tieši pieci mikrogrami.

Tomēr jāņem vērā arī, ka viena lieta ir normatīvo aktu sagatavošana, cita – to apstiprināšana. Jau tagad Krievijas domē izskan saukļi, ka "latvieši indē krievus".

– Kāda jēga no Krievijas dienestu kontrolēm, ja gan līdz šim, gan arī pēc vizītes decembrī Latvijas uzņēmumi noteikti nesāks ražot šprotes pēc Krievijas normatīviem!

– Mēs veicam vienlaikus vairākus darbus. Ja normatīvos aktus izmaina decembrī, janvārī vai februārī un šī lieta netiks nolikta "uz bremzēm", mēs būsim gatavi ar pilnu jaudu atsākt eksportu. Lai gan Krievijā dažādus saimnieciskus, ekonomiskus vai tehniskus jautājumus nereti mēdz savilkt kopā ar politiku.

Lai gan ar šo jautājumu varam aiziet arī līdz absurdam. Palūkojoties aiz loga, redzam, ka ārā ir miglains laiks. Varam sākt domāt – vai tikai tas nav politisks pasūtījums… Jebkurā procesā varam redzēt un saskatīt politiku, kā, piemēram, to dara Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits. Viņš bija pirmais, kas sāka kliegt par to, ka šprotu eksporta aizliegums ir politisks pasūtījums. Visu cieņu Voitam, ja viņš spēj tik lieliski orientēties Krievijas politikā…

Kā teica Krievijas vēstnieks un arī citi kolēģi Maskavā – šoreiz politikas te praktiski nav.

– Šprotes ar benzopirēnu mēs ražojam un uz Krieviju eksportējam jau pusgadsimtu. Kādēļ tieši tagad saasinājās šis benzopirēna jautājums ar tam sekojošu eksporta aizliegumu diviem Latvijas uzņēmumiem?

– Krievija par paaugstināto benzopirēna saturu atsevišķos šprotu konservu paraugos uzzināja no ES. Eiropas Savienībā pastāv ziņošanas sistēma par pārtikas paraugiem un tajās atrastajām vielām. Monitoringa jeb pārtikas novērošanas rezultātus mēs ievietojam kopējā datu bāzē, no kurienes to uzzina arī pārējās ES dalībvalstis. To uzzina arī lielākās ES partnervalstis – ASV, Jaunzēlande, Japāna, vairākas Dienvidamerikas valstis, Norvēģija, Šveice un arī Krievija. ES šādu pieeju informācijai neliedz, jo tas ir labas gribas žests. Ir jābūt godīgiem pret partneriem tirdzniecības darījumos.

Šprotu paraugos paaugstināts bezopirēna saturs konstatēts ne reizi vien, tādēļ nebija grūti paredzēt, ka par šo faktu Krievija uzzinās. Par to, ka mēs ar šo jautājumu jau nodarbojamies, esmu rakstiski informējis visas valstis, tajā skaitā Krieviju.

– Ja benzopirēna jautājums ir atklāts jau pāris gadus, kādēļ Krievija reaģēja tikai šoruden?

– Liela valsts, liela administratīvā mašinērija. Maskavā sarunu starplaikā aizgāju turpat netālu uz veikalu pēc cigaretēm un redzēju, ka turpat blakus Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta ēkai esošā veikalā stāv paletes ar mūsu ražotāju šprotēm. Es zinu, kas notiktu ar manu inspektoru, kurš būtu atbildīgs par manu rīkojumu izpildīšanu, ja manītu ko līdzīgu Latvijā… Nekādu joku nebūtu.

Pārrunās mēs panācām arī to, ka Krievijas dienesti sagatavo skaidrojošu vēstuli. Tajā noradīts, konkrēti kuru uzņēmumu ražotās šprotu partijas satur paaugstinātu benzopirēnu un no veikalu plauktiem ir izņemamas. Starp citu, PVD Latvijā būtu rīkojies tieši tāpat.

Mūsu mērķis ir panākt, lai tiktu izņemtas tikai tās šprotu partijas, par kurām ir pierādījumi, ka tajās ir pārsniegts benzopirēna saturs. Ja tiks ņemti jauni paraugi un tie būs neatbilstoši – lai raksta jaunu vēstuli.

– Šonedēļ saņēmām ziņu, ka uzņēmums "Korall Plus" konservu kārbās sardīņu vietā liek brētliņas un sardinellas, turklāt produktu pārdod ar Ventspils zivju konservu kombināta etiķetēm. Vai šāda pircēju maldināšana, par kuru, nešaubīsimies, uzzinās arī Krievija, nekaitēs līdz šim sarunās panāktajam?

– Par šādiem gājieniem mums bija nojauta jau rudens pusē. Mums bija aizdomas, ka eksportā iet produkts, kur marķējums un saturs atšķiras. Atklājām jūsu pieminēto gadījumu. Man ir aizdomas, ka vēl dažs labs rīkojas līdzīgi. Tas ir – vienu zivi aizstāj ar citu, lētāku, bet kārbu aplīmē ar vēl trešā uzņēmuma etiķeti.

Neticu, ka Ventspils ZKK nezināja, ka viņu etiķetes tiek šādi izmantotas. Uzņēmumi, šādi rīkojoties, tiešā nozīmē zāģē zaru, uz kura paši sēž. Cietīs ne tikai šie divi uzņēmumi. Te viss skaidrs – ir jāierosina krimināllieta par krāpšanu.

Paredzu, ka būs vēl kāds pārsteigums. Var gadīties, ka brāķa ražošanai vai jebkuras preces ražošanai daži mūsu uzņēmumi Krievijas uzņēmumiem "aizdod" savus ES eksporta sertifikāta numurus, kas ir Latvijas PVD apstiprināti. Šo numuru aizdodot uzņēmumam, kas darbojas Ukrainā, Krievijā vai citur, var ražot jebko, liekot konservos kaut asfalta gabalus. Nonākot veikalos, pircējs redz, ka prece ražota ES un uz tās ir mūsu uzņēmuma etiķete. Krievijas dienesti, šādus nekvalitatīvus konservus atklājot, eksporta liegumu var uzlikt visiem Latvijas uzņēmumiem.

Es to nevaru nedz ietekmēt, nedz novērst, jo tā nav mūsu jurisdikcija. Es aicinātu mūsu zivrūpniecības uzņēmumus būt maksimāli godprātīgiem. Nav vērts tas uzņēmuma vadītājs, kas šogad ir vienā uzņēmumā, pēc gada – jau citā. Taču aiz šiem uzņēmumu vadītājiem stāv vairāki tūkstoši dzīvu cilvēku, kas viņiem uzticas.

Tādēļ vien zivrūpniekiem ir vērts dibināt savu asociāciju, kas koordinētu savu darbu un sabiedriskā sektorā reāli aizstāvētu savas intereses. Patlaban esošajai asociācijai tiek maksāta nauda par kūdīšanu, no kā nav nekāda ekonomiska labuma.

Ja turpināsim atklāt tādus gadījumus kā ar "Korall Plus" un Ventspils kombinātu, kur vadība pašlaik tēlo muļķus, tad mums būs grūti iet palīgā, ja gadīsies nākamās nepatikšanas. Nevar nelegāli ražot, šmaukt visus pēc kārtas un pēc tam prasīt, lai kontrolieris par viņiem cīnās.

Asociācijas "Rīgas šprotes" vadītājs Imants Cīrulis pirms trijiem gadiem ierosināja noteikt vienotu standartu par šprotu ražošanu, kas nozīmē – uzņemties kolektīvu atbildību par to, ko darām. Kas to notorpedēja? Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits. Paši zinām, ka tagad, nopērkot veikalā šprotes, ne vienmēr kārbā ir tas, ko vēlamies tur redzēt, – bieži vien tur ir zivju putra, jo kā izejviela izmantota saldēta brētliņa. Kur tad ir pašu ražotāju godprātība?

– Kādēļ uz Krieviju aizstāvēt šprotu eksportētājus brauc Latvijas galvenais pārtikas kvalitātes uzraugs, nevis kāds atbildīgais Zemkopības vai Ekonomikas ministrijas eksperts un jau pieminētais Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits?

– Braucu ne jau tādēļ, ka man būtu samaksājuši vai kā citādi pierunājuši to uzņēmumu vadītāji, kas eksportē šprotes. Tie ir tikai kādi 20 cilvēki. Bet aiz viņiem stāv 16 tūkstoši cilvēku, kas strādā aiz konveijera, arī zvejnieki. Man lauki atrodas Salacgrīvā un personīgi pazīstu daudzus, kas strādā "Brīvajā vilnī". Es zinu, kādā situācijā nonāk kundzes, kas sākušas strādāt zivju apstrādē pirms gadiem 30, kad es vēl negāju skolā. Es zinu, ka šie cilvēki ne uz kādu Īriju vairs neaizbrauks.

Braucu arī tīri profesionālu apsvērumu dēļ. Zinu, ka rapšu eļļā, kuru lej uz šprotēm, ir 0,8 – 0,9 mikrogrami benzopirēna. Tikai eļļā vien. Pietiek to uzsildīt un benzopirēna daudzums eļļā pārsniegs jau vienu mikrogramu. Nemaz nerēķinot kūpinātās šprotes, konservos no eļļas vien jau būs vairāk nekā viens mikrograms benzopirēna. Protams, var meklēt veidus, kā tikt galā ar benzopirēnu. Piemēram, var šķaidīt rapša eļļu ar sojas eļļu un šprotes apstrādāt ar sintētiskajiem dūmiem. Tad šprotes vairs nebūs dabisks, bet jau sintētisks produkts.

Par bīstamību lietošanai uzturā jebkurā no šiem gadījumiem mēs varam runāt tikai teorētiski. Praktiski nekādas bīstamības nav. Es izpīpēju paciņu cigarešu dienā, es gan ar to nelepojos, bet ar to es jau dabūju četrus mikrogramus benzopirēna. Tikpat es iegūtu, apēdot četrus kilogramus šprotu dienā. Es uzsveru – dienā. Neaizmirsīsim arī, ka benzopirēns ir arī rupjmaizē. Arī kafijā.

– Kādēļ benzopirēna jautājums vispār tagad ir pacelts uzmanības lokā ne tikai Krievijā, bet arī Eiropā?

– Šis jautājums ir no tās pašas putnu gripas un citu sērgu sērijas. Jebkurš liels ķīmijas un farmācijas gigants uztur zinātniski pētniecisku daļu vai pat veselu institūtu. Tam ir jāpēta receptūras un metodes, kā labāk ieiet tirgū. Tas pēta arī vājās vietas tirgū. Nav izslēgts, ka farmācijas un ķīmijas giganti tiek klāt pie normatīvu sagatavošanas un sniedz savus ierosinājumus. Tad baltā zirgā atjāj kāds ļoti gudrs zinātnieks, kuram aiz muguras ir uzņēmēju bariņš, un piedāvā ieviest normatīvus, aizstājot vienas vielas ar citām – ķīmiskām vielām.

Uzskatāms piemērs ir putnu gripa, kur vakcīnu pētniecībā un pārdošanā ir iztērēti 127 miljardi eiro. Pretī tam ir 127 ar šo slimību mirušie. Bet cik mirst ar infarktiem, AIDS? Nav samērojama atsevišķu slimību bīstamība ar līdzekļiem, kas tiek izdoti to apkarošanā. Mēs redzam ieciklēšanos uz vienu problēmu un šīs problēmas absolutizēšanu. Viss ir atkarīgs no lobija.