Eiropas Komisija (EK) sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija ir sniegusi par labu valsts nacionālajai lidsabiedrībai “AirBaltic Corporation” (“airBaltic”), kuras lielākais akcionārs ir valsts, atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu, portālu “Delfi” informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.
Šobrīd EK šaubās par to, ka šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. Padziļināta izmeklēšana dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju izteikt viedokli par izvērtējamajiem pasākumiem. Tas neietekmē izmeklēšanas rezultātus.
Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kuru rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija pēc savas iniciatīvas sāka ar tiem iepazīties un saņēma arī divas sūdzības.
Padziļinātajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem pasākumiem - aizdevuma izsniegšana 16 miljonu latu apmērā (aptuveni 22,65 miljoni eiro), ko Latvija piešķīra 2011.gada oktobrī, turklāt 2011.gada decembrī Latvija ievērojami samazināja aizdevuma procentu likmi.
Tāpat tiks pārbaudīta pirmā daļa 41,6 miljonu latu apmērā (aptuveni 58,89 miljoni eiro) no otrā aizdevuma, ko Latvija piešķīra 2011.gada decembrī, pamatkapitāla palielinājums, par ko 2011.gada decembrī vienojās Latvija un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) (līdzšinējais "airBaltic" lielākais akcionārs), kapitalizējot aizdevumu un BAS veicot skaidras naudas ieguldījumu.
Tiks vērtēta "airBaltic" 2010.gadā emitēto nulles kupona obligāciju iegāde, ko veica Latvija un BAS, vairāki pārskaitījumi un maksājumi, ko "airBaltic" uzdevumā un vai par labu "airBaltic" veica nacionalizēta banka, un prasījuma tiesības, ko Latvijas valsts nodeva "airBaltic" par vienu latu.
EK tagad izmeklēs, vai šie pasākumi ir valsts atbalsts ES noteikumu nozīmē, proti, vai tie radīja "airBaltic" ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem ES vienotajā tirgū.
Ja atbilde būs apstiprinoša, EK izmeklēs, vai šos valsts atbalsta pasākumus var atzīt par saderīgiem ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kuri atļauj noteiktas atbalsta kategorijas.
Valsts iejaukšanos uzņēmumos, kas veic saimnieciskas darbības, nevar uzskatīt par valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē, ja tā notiek saskaņā ar noteikumiem, kuriem būtu piekritis privāts tirgus dalībnieks, darbojoties tirgus apstākļos.
Ja šis princips netiek ievērots, valsts iejaukšanās ir valsts atbalsts, jo rada tā saņēmējam ekonomiskas priekšrocības, kuru nav konkurentiem.
EK turpinās izvērtēt, vai šāds atbalsts ir saderīgs ar vispārējiem ES noteikumiem, kuri atļauj noteiktas atbalsta kategorijas.
Lēmuma nekonfidenciālā versija būs pieejama Konkurences ģenerāldirektorāta Valsts atbalsta reģistra tīmekļa vietnē ar numuru SA.34191, tiklīdz būs atrisināti ar konfidencialitāti saistītie jautājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
