Tāpat vēl četras partijas iztērējušas vairāk nekā 70%. Kopumā vairāk nekā pusi no pieļaujamajiem tēriņiem iztērējuši 10 partijas.
Neesot arī konstatēts, ka, tā saucamā, trešā persona būtu pārsniegusi likumā noteiktos tēriņus, kur noteikts 2700 latu liels ierobežojums. Tomēr birojs vēl vērtēs saņemto informāciju par vairāk nekā 40 gadījumiem, kad aģitāciju veikusi ar partijām nesaistīta persona. Ja birojs secinās, ka starp šīm personām un partiju pastāv kāda saikne, tad tēriņus pieskaitīs partiju izdevumiem. Tāpat birojs vēl izskata tos gadījumus, kad Eiropas Parlamenta (EP) deputātu amata kandidāti izmantoja EP finanšu līdzekļus – nav skaidrs, vai šāda rīcība atbilst Latvijas likumiem.
Tiesa, birojs atzīst, ka sākot ar šī gada vēlēšanām, pieļaujamais izdevumu apmērs likumā noteiks turpat divreiz augstāks nekā iepriekšējās un attiecināts tikai uz dažiem ar vēlēšanu kampaņu saistītiem izdevumiem.
Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, kad partijas priekšvēlēšanu aģitācijā varēja tērēt 20 santīmus uz vienu vēlētāju, tad šogad – pašvaldību vēlēšanām – 31,84 santīmus, bet Eiropas Parlamenta – 5,97 santīmus.
KNAB akcentē, ka no partijām pieprasījis ne tikai informāciju par izvietotajām reklāmām raidorganizācijās un presē, bet arī internetā, telpās un publiskās vietās, ko gan likums partijām neliek darīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!