Galvenais iemesls Latvijas iedzīvotāju izceļošanai, lai strādātu ārvalstīs, ir mazais atalgojums Latvijā. Tas tika uzsvērts otrdien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā diskusijā "Latvijas darbaspēka kustība Eiropas Savienībā - problēmas un risinājumi".
Kā norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ievērojama daļa valsts iedzīvotāju dodas darba meklējumos uz ārvalstīm, īpaši Lielbritāniju un Īriju. Viņš pauda bažas, ka Latvija zaudēs daļu šo cilvēku. Daudzi no latviešiem ārzemēs strādā citā profesijā, tādējādi zaudējot savu profesionālo kvalifikāciju. "Nodokļu nauda, ko valsts ieguldījusi šo cilvēku izglītībā, tagad iet zudumā," atzina Krīgers.
Viņš arī norādīja uz gadījumiem, kad izceļojušie Latvijas iedzīvotāji var nonākt arī beztiesiskā stāvoklī. Tāpēc būtiski viņus informēt par darba apstākļiem un nosacījumiem ārvalstīs. Turklāt pašreiz netiek uzraudzīta to firmu darbība, kuras piedāvā darbu ārvalstīs.
Kā atzina Nodarbinātības valsts aģentūras Starptautisko attiecību departamenta direktore Guntra Zariņa, Latvija šobrīd ir darbaspēka eksportētājvalsts, bet arī Īrija tāda bijusi 70.gados. Iemesls darbaspēka aizplūšanai ir darba tirgus un ekonomiskā situācija Latvijā, kas "nav spīdoša". Valsts kopējais bezdarba līmenis gan ir tikai 8,5%, taču Latgales reģionā tas vietām pārsniedz 20%.
26% no bezdarbniekiem ir tā dēvētie ilgstošie bezdarbnieki, kuri nestrādā vismaz gadu. Šiem ļaudīm ES darba tirgus piedāvā plašas iespējas.
Savukārt resursu centra sievietēm "Marta" konsultatīvā servisa vadītāja Sandra Zalcmane atzina, ka Latvijā ļoti daudzi cilvēki ir naivi un neinformēti saistībā ar darba iespējām ārvalstīm. Pēc viņas teiktā, riskam pakļauti ir ļaudis ar īpašām vajadzībām, kurus izmanto orgānu tirdzniecībā.
Labklājības ministrijas Darba departamenta direktore Ineta Tāre atzina, ka valsts rīcībā šobrīd nav precīzu datu par ārvalstīs strādājošo Latvijas iedzīvotāju skaitu. Tādēļ ministrija apņēmusies šādu informāciju iegūt.
Aizsāktā diskusija būs pamats turpmākajām arodbiedrību aktivitātēm šajā jomā - 23.februārī notiks LBAS valdes sēde, kurā vēlreiz tiks runāts par darbinieku darba tiesisko un sociālo aizsardzību ārvalstīs.
Arodbiedrības nolēmušas uzsākt ciešāku sadarbību ar Ārlietu ministriju un Nodarbinātības valsts aģentūru. Plānots sākt sarunas ar Eiropas Arodbiedrību konfederāciju par iespējām ES dalībvalstīs strādājošiem Latvijas arodbiedrību biedriem saņemt attiecīgās valsts koplīgumos paredzētās sociālās garantijas un tiesisko aizsardzību, kā arī veikt citas aktivitātes, kas saistītas ar darbinieku darba tiesisko un sociālo aizsardzību ārvalstīs.
LBAS uzskata - kamēr Latvijā nebūs iespējams darbaspēku nodrošināt ar pilnvērtīgām darba iespējām, jāpalīdz valsts iedzīvotājiem pilntiesīgi izmantot darba iespējas ārzemēs un jārūpējas par viņu darba tiesisko un sociālo aizsardzību ārvalstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!