Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets (MK) nosaka, cik biodegvielas obligāti jāizplata degvielas tirgotājiem, un MK kompetencē ir noteikt pasākumus, kuri nodrošinātu noteiktā biodegvielas daudzuma obligātu ieviešanu.
Vēstules autori uzskata, ka obligātas prasības ierobežo patērētāju, jo biokomponentu pievienošana visai degvielai liegs patērētājiem izvēles iespēju iegādāties tradicionālo fosilo degvielu. Turklāt autoražotāji garantē automašīnu darbību, ja tiek izmantota ES standartiem atbilstoša degviela - tīra fosilā degviela vai degviela ar maksimālu biokomponenta piejaukumu 5% apmērā.
Saeimas deputātiem tiek norādīts, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, it kā svītrojot strīdīgo punktu, tomēr paredz, ka MK kompetencē ir noteikt, kā ieviest 2% biodegvielas jau līdz šā gada beigām.
"Pastāv bažas, ka, lai izpildītu pārsteidzīgi izvirzīto mērķi, degvielas tirgotājiem tiks noteikta prasība obligāti realizēt degvielu," teikts vēstulē.
Pēc tās autoru domām, ne likumam, ne MK noteikumiem nav tiesību noteikt, cik lielā daudzumā obligāti jāizplata kāds no degvielas veidiem. Pasākumiem jāveicina un ekonomiski jāsekmē gan biodegvielas ražotāji un tirgotāji, gan lietotāji.
Aicinājumā neizolēt Latviju no ES tirgus LDTA, MNTN un LPAA norāda, ka likumprojekta sākotnējā redakcija paredzēja, ka biodegviela jāpērk tikai no Latvijas ražotājiem un biodegvielas ražošana un jaukšana ar fosilo degvielu jāveic tikai Latvijas teritorijā. Šīs normas, pēc vēstules autoru domām, ir pretrunā ar ES tieši piemērojamajiem tiesību aktiem, turklāt tas nav izpildāms līdz šā gada decembrim, jo Latvijā saražoto biokomponentu apjoms ir niecīgs.
Deputāti tiek aicināti atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu svītrot šo prasību. Tirgus ekonomikas apstākļos tirgotājiem ir jābūt iespējai iegādāties preci no ikviena ES ražotāja. Tas nav pretrunā ar pašmāju izejvielu piegādātāju un ražotāju interesēm, jo iespējamo sadarbību noteiks preces cena un kvalitātes stabilitāte, norādīts vēstulē.
Tāpat tiek pieminēta likumprojektā paredzētā norma, ka līdz šā gada 31.decembrim jānodrošina biodegvielas ieviešana ne mazāk kā 2% apmērā no kopējā tautsaimniecībā esošā degvielas daudzuma, bet līdz 2010.gada 31.decembrim - ne mazāk kā 5,75% apmērā.
Vēstules autori uzsver, ka ES tikai aicina dalībvalstis veicināt biodegvielas lietošanu autotransportā un izvirzīt nacionālos mērķus, kā atskaites punktu minot šos apjomus.
DTA, MNTN un LPAA vaicā, vai reāli var sasniegt 2% jau šogad.
Vēstules autori raksta, ka ir nepieciešams likums, kas precīzi definētu un sekmētu ekonomiski izdevīgu biodegvielas izmantošanas un ieviešanas mehānismu, nevis prasītu noteikt biodegvielas procentus tirgojamajā degvielā.
"Svarīgi ir izvirzīt reāli izpildāmus nacionālos mērķus, nevis saistīt sevi ar prasībām, ko ES nemaz obligāti nenosaka. Nacionālie mērķi var atšķirties no ES rekomendācijām, tātad 2% biodegvielas nav obligāti jāievieš tirdzniecībā jau šogad," teikts vēstulē deputātiem.
Vēstules noslēgumā Saeimas deputāti tiek aicināti ņemt vērā šos priekšlikumus un nenonākt pretrunā ar brīvā tirgus principiem un ES normatīvajiem aktiem.
Kā ziņots, Saeima Biodegvielas likumprojektu 2.lasījumā plāno izskatīt rīt. Ar šo likumu Latvijā tiks veicināta biodegvielas aprite no tās izejvielu - rapša un graudu - audzēšanas līdz pat biodegvielas realizācijai.