Premjera minētais skaitlis gan daudz neatšķiras no cenas, par kuru VN valsts akcijas piedāvāja pārdot pieaicinātie finanšu konsultanti. Valdības noteiktā minimālā VN akciju cena ir 1,81 lats par akciju, bet konsultantu piedāvātais "cenas koridora" modelis, kas jau izpelnījies preses kritiku, paredz, ka "koridora" augšējā robeža, pēc "Delfi" rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir nedaudz mazāka par diviem latiem par akciju.
Valsts, pārdodot tās īpašumā esošās 38,62% VN akcijas par minimālo cenu, iegūtu nedaudz vairāk par 73 miljoniem latu, bet pārdodot akcijas par cenas koridora galējo cenu iegūtu ap 80 miljoniem latu.
Portāla "Delfi" veiktās aptuvenās aplēses par VN koncernā ietilpstošo uzņēmumu vērtību un to attīstības iespējām nākotnē, gan vieš aizdomas, ka akciju pārdošanas variants, ko otrdien, visticamāk, noraidīs valdība, paredzēja pārdot valstij piederošo VN koncerna daļu par salīdzinoši zemu cenu.
Izvērtējot VN koncernā ietilpstošos uzņēmumus - visā pasaulē strādājošā kuģniecības kompānija "Latvijas kuģniecība", vairāki ievērojami nekustamie īpašumi Latvijā (atpūtas bāze "Lejastiezumi", Maikapara nams, Ventspils biznesa centrs, viesnīca "Jūras līcis" un citi), poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi (SIA "Mediju nams", AS "Preses nams"), naftas cauruļvada operators (SIA "LatRosTrans") un pārkraušanas terminālis (SIA "Ventspils nafta termināls"), 73 vai 80 miljoni latu nešķiet adekvāta cena koncernā ietilpstošo uzņēmumu vērtībai.
VN koncernā ietilpstošo nekustamo īpašumu vērtība Latvijā vien mērāma miljonos latu, bet viens no lielākajiem un redzamākajiem potenciāliem ir "Preses nama" teritorija Ķīpsalā. Zināms, ka "Preses namu" tuvākajā laikā pamet pēdējās žurnālu un laikrakstu redakcijas, bet jūlijā uz jaunām telpām pārceļas arī tipogrāfija.
Par ēkas tālāko likteni pagaidām publiski netiek spriests, savukārt ekonomikas speciālisti un nekustamo īpašumu tirgus eksperti apgalvo, ka zemes vērtība zem ēkas varētu būt no četriem līdz pieciem tūkstošiem eiro par kvadrātmetru. Līdz ar to 4,9 hektārus lielā zeme zem "Preses nama" ir vismaz 200 miljonus eiro jeb 140 miljonus latu vērta. Šāda cena skaidrojama ar Rīgas Attīstības plānā paredzēto ap 35 stāvu darījumu ēku būvniecību. "Hansabankas" centrālās ēkas vērtība Ķīpsalā ir 19 miljoni latu, portāls "Delfi" uzzināja bankā – savukārt uz "Ventspils naftai" piederošās platības var uzcelt vairākus "Saules akmeņa" apjoma debesskrāpjus. Līdz ar to nākotnē Ķīpsalas zemju izmantošana var būt visnotaļ ienesīgs vairāku simtu miljonu bizness.
Izvairoties no vērtējumiem par "Mediju nama" izdevumu finansiālajiem rādītājiem, skaidrs, ka to auditorija varētu būt gards kumoss un labs atspēriena punkts, ja darbību Latvijā vēlētos sākt kāds rietumu mediju koncerns – mediju nozarē par skandināvu un vācu investoru interesi baumo regulāri.
Tāpat Latvijas investīciju konsultanti neoficiāli apstiprina regulāru ārvalstu investoru interesi par "Latvijas kuģniecību" (LK), kas ir ievērojams spēlētājs pasaules jūrniecības biznesā. Pēdējos gados kuģniecības kompānija apstiprinājusi plānus atjaunot tankkuģu floti ar 14 jauniem dubultā korpusa tankkuģiem, kuru iegādei tiks tērēti aptuveni 287 miljoni latu (510 miljoni ASV dolāru).
Kuģniecības kompānijai piešķirtais kredīts ļauj spriest, ka LK vērtība ir vismaz tikpat liela, ja ne lielāka kā tankkuģu iegādei ņemtais kredīts. Savukārt "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ārvalstu investori, kam būtu interese par kuģniecības pirkšanu, par kompāniju būtu gatavi maksāt aptuveni 700 miljonus eiro.
Grūtāk spriest par VN iepriekšējo gadu pamatnodarbošanos un lielāko stūrakmeni koncernā - naftas un naftas produktu tranzīta biznesu. Saistībā ar VN meitas uzņēmumam (SIA "LatRosTrans") piederošā naftas cauruļvada turpmāko likteni izteiktas vairākas spekulācijas arī no Krievijas diplomātu puses. Vieni paredz, ka Krievija agri vai vēlu būs spiesta sūknēt naftu caur Ventspili, savukārt citi apgalvo, ka cauruļvads Polocka-Ventspils ir metāllūžņu vērts.
Portāla "Delfi" aptaujāto VN akciju pārdošanas procesā iesaistīto personu un tranzīta un ekonomikas nozaru speciālisti gan ir vienisprātis, ka naftas vadam un pārkraušanas terminālam nonākot "pareizajās rokās", nafta pa to varētu plūst.
Arī VN naftas pārkraušanas termināļa īpašnieki un apsaimniekotāji līdz šim presē tikai stāstījuši par mēģinājumiem sameklēt stratēģisku investoru, kas varētu nodrošināt naftas piegādes Ventspilij. Tāpat arī runas par termināļa un cauruļvada vērtību bijušas nekonkrētas, skaidrojot, ka viena vērtība ir vadam un terminālim ar naftu, otra bez naftas un trešā – metāllūžņu cena.
Atsevišķa informācija par VNT un "LatRosTrans" finansiālajiem rezultātiem nav pieejami, jo tie ietverti VN koncerna finanšu pārskatos. Termināļa pamatkapitāls ir 78 miljoni latu, bet cauruļvada operatora pamatkapitāls 107 miljoni latu. VN koncerns pēc auditoru ieteikuma veicis abu naftas tranzīta uzņēmumu aktīvu pārvērtēšanu, jo pēc naftas piegāžu pārtraukšanas 2003.gadā aktīvu vērtība vairs neatbilst reālajai situācijai.
Taču neskatoties uz naftas piegāžu pārtraukšanu pa cauruļvadu uz Ventspili abos uzņēmumos tiek veiktas apjomīgas investīcijas – VNT tiek modernizēta naftas noliešanas estakāde, jo pieaug naftas piegādes pa dzelzceļu, bet "LatRosTrans" modernizē sūkņu stacijas, lai apkalpotu naftas piegādes uz Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā.
Tā kā nav pieejama informācija par abu VN meitas uzņēmumu aktīvu vērtību un naudas plūsmas pārskatu, VN naftas tranzīta biznesa patiesā vērtība paliek neskaidra. Jāpiebilst, ka Krievijas cauruļvadu operatora "Transņeftj" viceprezidents Sergejs Grigorjevs pērn, presē noliedzot kompānijas interesi par VN valsts akciju iegādi, izteicās, ka naftas tranzīta vērtība ar darbojošos naftas cauruļvadu varētu būt aptuveni miljards ASV dolāru.
Kā viens no rādītājiem, ar ko samērot iespējamo akciju vērtību privatizācijas gadījumā, ir VN koncerna akciju cena biržā. Pēdējos mēnešos, notiekot vispārējam akciju cenas kritumam, tā ir strauji kritusies. Iespējams, tā ir nejaušība, ka tas noticis laikā, kad tuvojas paredzamais valsts akciju pārdošanas darījums. Ja 2005.gada beigās kopējā VN koncerna akciju kapitalizācija Rīgas Fondu biržā bija 282 miljoni latu, tad šonedēļ tā ir vairs tikai 220 miljoni. Tātad 38,62% VN akciju paketei biržas vērtība pirms četriem mēnešiem bija 109 miljoni latu, bet tagad tikai 85 miljoni latu, kas ir tuva neoficiāli minētajam finanšu konsultantu piedāvātajam "cenas koridora" augšējam punktam.
Savukārt aptuveni novērtējot šajā rakstā aplūkoto VN koncernā ietilpstošo uzņēmumu darbības rezultātus, ņemot vērā to attīstības un investīciju iespējas, kā arī ņemot vērā to, ka dažos vērtīgos meitas uzņēmumos – "Latvijas Kuģniecībā" un "LatRosTrans" – VN nepieder pilni 100% akciju, var lēst, ka VN koncerna 38,62% akciju paketes vērtība varētu būt ap 230 miljoniem latu. Šis aprēķins vieš bažas par to, ka privatizācijas konsultantu piedāvātā shēma nav bijusi izdevīga Latvijas valsts kā akciju pārdevējas interesēm.
Nobeigumā jāatzīmē, ka aprakstītā VN koncerna vērtība būtu adekvāta iespējamā investora acīs tikai, ja mazākuma akcionāram ir iespējas kontrolēt procesus koncernā – piemēram, lemt par meitas uzņēmumu pārdošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!