Berķis stāstīja, ka viņš un vēl vairāki "Ventbunkera" akcionāri - Oļegs Stepanovs, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs - jau vairāk nekā pirms gada gatavojušies pārdot savas daļas uzņēmumā.
Berķis apgalvo, ka jau 2005.gada pavasarī tikusi panākta vienošanās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš esot bijis gatavs par četru minēto akcionāru īpašumā esošo akciju kopumu maksāt 140 miljonus ASV dolāru (75,6 miljonus latu).
"Bija vienošanās par darījumu, tomēr tas tā arī nenotika un sāka kavēties. No visām darbībām mēs sapratām, ka vienkārši notiek vilcināšanās un mēģinājumi mūsu kapitāldaļas padarīt maksimāli nevērtīgas," sacīja Berķis.
Austrijas uzņēmēji interesi izrādījuši pirms gada. Patlaban sarunas esot ļoti nopietnas, tomēr par to noslēgumu vēl esot pāragri runāt, jo darījums ir ļoti liels. Sarunas varētu turpināties vēl pāris mēnešus, teica Berķis.
Berķis sacīja, ka jau tagad esot parakstīti "šādi tādi dokumenti" un pušu juristi turpinot darbu pie līgumu veidošanas un saskaņošanas.
Viņš uzsvēra, ka varētu tikt pārdots tik liels skaits akciju, kas ir nepieciešams, lai iegūtu kontroli "Ventbunkerā".
"Mērķis, pārdodot akcijas, nav gūt īslaicīgu peļņu, bet gan attīstīt šo biznesu," teica Berķis.
Saskaņā ar "Ventbunkera" sniegto un tiesās pieejamo informāciju, uzņēmuma kontrolpakete - 58,15% akciju - pieder Nīderlandē reģistrētajai firmai "Yelverton Investment". Šīs firmas īpašnieki nav zināmi, bet masu medijos minēta neoficiāla informācija, ka starp tiem ir galvenokārt Ventspils tranzītbinzesā iesaistītie uzņēmēji.
"Ventbunkera" akcionāri ir arī Berķa firmai "N&J" pilnībā piederošā SIA "Kement" - 13,33%, Stepanova kontrolētā AS "Topmar Baltic Investments" - 13,34%, kompānija "IAG Industrieanlagen Gesellschaft mbH" - 9,6% un tās meitas firma SIA "IAG" - 3,6%.
Akcionāre ar 1,39% ir arī AS "Optima Management", kuru saskaņā ar neoficiālu informāciju kontrolē tās padomes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs, ar 0,28% - AS "Investment Activity", kas pēc neoficiālas informācijas pieder Skokam un Ševcovam, bet Lembergu ģimenei pieder 0,27% akciju.
Pēc Berķa teiktā, austrieši vēlas iegūt kontroli "Ventbunkerā", jo plāno piedalīties valstij piederošo 38,62% jeb 40,35 miljonu VN akciju privatizācijā, bet, lai iegūtu kontroli VN, nepieciešams iegūt kontroli LNT.
Berķis norādīja, ka austrieši Latvijas pusei nesen piedāvājuši pat daudz augstāku cenu par vienu VN akciju, nekā iepriekš noteikusi valdība.
Austrijas uzņēmēju konsorcijs paudis vēlmi iegādāties valsts akcijas vienotā paketē par biržas cenu, kas patlaban pārsniedz divus latus par akciju, bet valdības noteiktā vienas akcijas minimālā cena izsolē ir 1,81 lats. Līdz ar to valsts ieņēmumi, piekrītot austriešu piedāvājuma, būtu vairāk nekā 85 miljoni latu, bet minimālie ienākumi, īstenojot apstiprināto privatizācijas modeli, būt 73 miljoni latu. Izsolē akciju cena gan var pieaugt.
Berķis apgalvoja, ka aiz Austrijas uzņēmējiem stāvot "reāli naftas īpašnieki", kas ir gatavi nopietnam biznesam Latvijā. Pēc viņa teiktā, šie uzņēmēji esot meklējami uz Austrumiem no Latvijas.
Valstij piederošo VN akciju izsole paredzēta šā gada 5.oktobrī. Saskaņa ar privatizācijas noteikumiem akcijas tiks pārdotas atklātā izsolē Rīgas Fondu biržā. Akcijas tiks pārdotas par izsoles cenu, kas tiks noteikta kā augstākā cena no tām, pie kuras var tikt pārdotas visas akcijas. Tādējādi akcijas varēs iegādāties vairāki pircēji.
Līdz šim interesi par valstij piederošo VN akciju iegādi izrādījušas vairākas kompānijas, arī Polijas naftas kompānija "PKN Orlen", Kazahstānas valsts kompānija "Kazmunaigaz". Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs vizītes laikā Rīgā izteicās, ka VN akciju iegāde varētu interesēt arī Krievijas kompāniju "Rosņeftj".
Polijas laikraksts "Parkiet", atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, šodien gan ziņo, ka "PKN Orlen" nepieteiksies valstij piederošo VN akciju iegādei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!