Tā dēvētie Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenti iepriekš izteikuši aizdomas, ka laikā, kamēr viņu kontrolētā AS "Ventbunkers", kurai pieder LNT kontrolpakete, tiesas noteiktu aizliegumu dēļ nevarēja ietekmēt LNT darbību, daļa vai visi LNT īpašumā esošie 48,89% VN akciju nodoti vai ieķīlāti kādai citai firmai, iespējams, Igaunijas investīciju kompānijai.
GILD pērn oktobrī tika izveidota uz korporatīvo finanšu kompānijas "Lohmus, Haavel & Viisemann" (LHV) bāzes. LHV joprojām ir arī LNT mazākumakcionārs ar 3,84% akciju.
Kā uzsvēra Kvēps, pagaidām nevar droši apgalvot, ka VN akcijas tiešām nodotas Igaunijas investīciju bankai, tomēr "aizdomas esot". Skaidrību viesīšot tikai materiāli, kas bankai būs jāiesniedz tiesā. Saistībā ar iespējamo VN akciju nodošanu LNT jaunā vadība jau esot vērsusies arī Igaunijas prokuratūrā.
GILD pārstāvis Lauris Ifotamms aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums šodien no tiesas saņēmis dokumentus, ar kuriem tam aizliegts rīkoties ar VN akcijām. Tomēr uzņēmuma pārstāvji sazinājušies ar tiesu un norādījuši, ka noticis pārpratums, jo uzņēmuma rīcība neesot VN akciju.
Tiesā un prokuratūrā tuvojošos brīvdienu dēļ aģentūrai LETA šodien neizdevās iegūt sīkāku informāciju par prasībām un lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šo lietu.
Kvēps teica, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, konstatēti iepriekšējās LNT vadības mēģinājumi citiem īpašniekiem nodot VN akcijas, tāpēc jaunā vadība veic "attiecīgas darbības arī citos virzienos". Kvēps pagaidām atteicās no sīkākiem paskaidrojumiem, norādot, ka skaidrība un jauna informācija parādīšoties jau tuvākajā laikā.
Par ļaunprātīgām darbībām pret uzņēmuma tad tiks informēta arī Ekonomikas policija, uzvēra Kvēps.
Marta nogalē amatu zaudējušais LNT padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, kurš līdzīgi kā citas bijušās LNT amatpersonas savu atcelšanu jau apstrīdējis Uzņēmumu reģistrā (UR) un tiesībsargājošajās institūcijās, aģentūrai LETA teica, ka viņa rīcībā nav informācijas par iespējamu VN akciju nodošanu, un tādas lietas viņu pagaidām neinteresējot.
LNT 30.aprīlī paredzēta akcionāru sapulce un tad arī valde sniegs informāciju par veiktajiem darījumiem aizvadītajā gadā, bet līdz tam laikam nevajadzētu taisīt lieku ažiotāžu, piebilda Pumpurs.
Ar bijušo LNT valdes locekli Vladimiru Solomatinu aģentūrai LETA šodien neizdevās sazināties.
Kā ziņots, līdzšinējā LNT vadība uzskata, ka šā gada 19.marta LNT akcionāru sapulce, kas lēma par izmaiņām, notikusi nelikumīgi. Viņi LNT akcionāru sapulces likumību apšaubījuši prasībā tiesai.
Savukārt UR ir saņēmis piecas sūdzības, kurās apstrīdēts notāra lēmums reģistrēt izmaiņas LNT valdē un padomē. UR lēmumu par šīm sūdzībām sola pieņemt līdz 3.maijam.
Vienu no sūdzībām iesniegusi arī LHV izpilddirektore Līsi Rūsa, kura par notikumiem LNT informējusi arī Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Paetu, paužot bažas par, viņasprāt, LNT notiekošajām nelikumībām saistībā amatpersonu maiņu.
Kā ziņots, Lemberga oponenti kontroli "Ventbunkerā" pārņēma pērn vasarā, taču tiesas noteikto prasības nodrošinājumu dēļ nevarēja ietekmēt LNT darbību. Tiesa martā atcēla aizliegumus un "Ventbunkers" jau veicis izmaiņas LNT vadībā, pilnībā nomainot padomi un valdi.
Lemberga oponenti uzskata, ka LNT vadība nomainīta likumīgi, un sola pēc iespējas ātrāk mainīt arī VN un tai piederošo uzņēmumu vadību.
VN koncernā ietilpst tādi uzņēmumi kā SIA "Ventspils nafta termināls", AS "Latvijas kuģniecība", AS "Preses nams", SIA "Mediju nams" un citi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!