Zemi projekta īstenošanai Krievijas biznesmeņi pērn pavasarī par 45 miljoniem eiro (31,5 miljoniem latu) iegādājās no augstas VID amatpersonas - Muitas kriminālpārvaldes direktora un VID ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča - šķirtās sievas Ināras Vilkastes.
"Mežaparks SPV" uzvarējis VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātā konkursā par privātā partnera piesaisti VID un citu valsts iestāžu vienotā administratīvā ēku kompleksa izveidošanai. Konkursā saņemti divi piedāvājumi, bet Bojāra vadītās firmas iesniegtais atzīts par saimnieciski visizdevīgāko, teikts Finanšu ministrijas (FM) paskaidrojumu rakstā.
FM izstrādātais rīkojuma projekts, kuru otrdien, 24.jūlijā izskatīs valdība, paredz atļaut VNĪ veikt tādas darbības, lai nodrošinātu VID ēku kompleksa būvniecību uz "Mežaparks SPV" piederošās zemes Rusova ielā 1.
Plānots, ka ēku kompleksa būvniecībai un apsaimniekošanai tiks izveidota jauna kapitālsabiedrība, kurā VNĪ piederēs 31,5 % daļu, bet "Mežaparks SPV" ieguldījums veidos līdzdalību 68,5% apmērā.
"Mežaparks SPV" jaunās kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldīs aptuveni trīs hektārus lielu zemes gabalu Rusova ielā. Saskaņā ar starptautiskās nekustamā īpašuma konsultantu kompānija "Colliers International" atzinumu, šā gada aprīlī viena kvadrātmetra tirgus cena konkrētajā zemesgabalā bija 323 eiro jeb 227 lati. Līdz ar to "Mežaparks SPV" mantiskais ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā būšot vismaz septiņi miljonu latu, savukārt VNĪ ieguldījums būšot 3,2 miljoni latu.
Kapitālsabiedrības pamatkapitāls dibināšanas brīdi būs 10,2 miljoni latu. Saskaņā ar VNĪ rīkotā konkursa nolikumu jaunveidojamās SIA pašu kapitālam jābūt 12 miljoni latu. Pašu kapitāla un pamatkapitāla starpību 1,8 miljonu latu apmērā papildus segs "Mežaparks SPV" pamatkapitāla palielināšanas procesā, teikts valdībā iesniegtajos dokumentos.
Jaunā kapitālsabiedrība būvēs administratīvo ēku kompleksa ar kopējo platību 70 000 kvadrātmetru, no tiem 47 000 kvadrātmetru paredzēti VID, bet atlikušie 23 000 kvadrātmetru nākotnē paredzēti citām valsts iestādēm.
Kā ziņots, VID ēku kompleksa būvniecību ārpus Rīgas centra valdība atbalstīja pērn jūlijā, bet šā gada 13.februārī tika dota atļauja privātā partnera piesaistei.
VNĪ secinājusi, ka VID centrālā aparāta struktūrvienību izvietošana ir iespējama tikai no jauna uzbūvētās biroju ēkās, taču valsts īpašumā piemērotu zemesgabalu nav. Tie pamatā pieder privātīpašniekiem, kuri vēlas gūt peļņu attīstot, nevis pārdodot īpašumus, teikts valdībā iesniegtajos dokumentos.
Biznesa žurnāls "Forbes" 50 gadus vecā Ukrainā dzimušā "naftas un alumīnija barona" Vekselberga aktīvu vērtību lēš 10,4 miljardu ASV dolāru (5,3 miljardu latu) apmērā, kas viņu ierindo 61.vietā pasaules bagātāko cilvēku sarakstā.
Vkselbergs ievērību guva 1996.gadā, kļūstot par naftas kompānijas "Tyumen Oil" (TNK) līdzīpašnieku un vadītāju. Gadu vēlāk Vekselbergs ieguva kompānijas kontrolpaketi un pēc tam izveidojis kopuzņēmumu ar Lielbritānijas naftas kompāniju "British Petroleum" (BP).
Vekselbergs ir arī viens no pasaules lielākā alumīnija ražotāja "Rossijskij aļumiņij" ("RusAl") līdzīpašniekiem. Vekselbergs dibināja alumīnija ražošanas uzņēmumu "SUAL Holding", kas izauga par otru lielāko Krievijas alumīnija ražotāju. Veksleberga SUAL, nesen Rīgu apmeklējušā miljardiera Oļega Deripaskas "RusAl" un Šveices dabas resursu tirdzniecības kompānija "Glencore" pērn apvienojās, izveidojot pasaules lielāko alumīnija kompāniju, kas tiek uzskatīts par posmu Kremļa stratēģijā apvienot Krievijas dabas resursu gigantus, lai izkonkurētu pasaules lielākās kompānijas. Šo darījumu atbalstīja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Vekselberga holdingam "Renova Group" pieder akcijas Krievijas metalurģijas, naftas, mašīnbūves, ieguves un ķīmijas rūpniecības, celtniecības, telekomunikāciju un finanšu nozares kompānijās.