Cērps atgādināja, ka "Goldman Sachs" pētījumā par Baltijas valstu ekonomiku pausts, ka valūtu devalvācija nav Baltijas ekonomikas galvenais scenārijs. Pētījumā teikts, ka pašreizējā situācijā valūtas devalvācija nav tehniski iespējama, jo valūtas kurss ir fiksēts. Vienīgais apstāklis, kad devalvācija būtu iespējama, būtu tad, ja nacionālās valūtas likmes būtu kļuvušas ārkārtīgi augstas, piemēram, simtos procentu, norādījis Cērps.
Finanšu iestādēm lata devalvācija būtu ārkārtīgi nelabvēlīga, jo tas ietekmētu kredītrisku. Lielākā daļa kredītu ir eiro valūtā, tātad daudzām ģimenēm tas sagādātu grūtības atdot kredītus. "Mēs jau tagad redzam, ka, paaugstinoties eiro procentu likmei par 1% vai 1,5%, cilvēki teic, ka jāsavelk jostas," paudis Cērps.
Cērps pieļāvis, ka lata devalvācija nebūtu traģiska Latvijas banku finanšu stabilitātei, jo tomēr vairums lielākos Latvijā darbojošos banku ir lielu Eiropas finanšu komercsabiedrību meitasuzņēmumi, kuru operācijas trijos Baltijas valstu tirgos tām ir svarīgas, bet ne vitāli būtiskas. Pēc viņa domām, ja vajadzētu ciest zaudējumus, bankas tos spētu pilnībā nosegt.
"Tas, ka bankām tas sagādātu zaudējumus, arī ir pilnīgi skaidrs, turklāt tas radītu būtisku uzticības zaudēšanu finanšu sistēmai kopumā," klāstījis Cērps. "Taču tie, kas pavasarī gribēja spēlēties ar lata kursu, es domāju, mācību ir saņēmuši, respektīvi, cietuši reālus finanšu zaudējumus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!