Tāpat ir mazinājies koka izstrādājumu eksports, rēķinot cenās no 31 miljona lata uz 29 miljoniem latu, attiecīgi samazinot eksporta īpatsvaru no 3,4% līdz 2,7%.
Samazinājums bijis vērojams arī mēbeļu eksportā no 2,9% uz 2,1%, kurināmā koksne no 2,2% uz 2%. Vienīgais koksnes izstrādājums, kura eksporta apjomi kopš aizvadītā gada pirmā ceturkšņa gada auguši ir finierim - cenu vērtībā no 22,6 miljoniem latu uz 32,7 miljoniem latu un īpatsvarā no 2,5% uz 3%.
Koksnes un tās izstrādājumu eksports 2006. gada pirmajos divos mēnešos vien bija vairāk nekā 120 miljonu apmērā, savukārt visā 2005. gadā - 832 miljoni latu. Iepriekš meža nozaru eksperti portālam "Delfi" atzīmēja, ka eksporta apjomi samazinājušies saistībā ar krīzi pasaules nekustamo īpašumu tirgos. Pasaulē samazinoties pieprasījumam pēc īpašuma, ir mazinājies arī pieprasījums pēc koksnes.
Līdz ar koksnes eksporta apsīkumu par svarīgāko preci Latvijas eksportā 2008. gada sākumā kļuva dzelzs un neleģēts tērauds (6,8% no kopējā eksporta apjoma), mašīnas un mehānismi (6,2%), elektriskās mašīnas un iekārtas (5,2%) un zāģmateriāli (5%).
Tiesa, salīdzinājumā ar 2007. gada pirmo ceturksni ir mazinājies arī dzelzs un neleģētā tērauda īpatsvars Latvijas eksportā no 7,8% līdz 6,8%. Naudas izteiksmē vērtība gan ir pieaugusi par 1,5 miljonu latu, sasniedzot 73,3 miljonus latu. Jau ievērojamāk naudas izteiksmē ir audzis mašīnu un mehānismu eksports - no 49 miljoniem latu līdz 65 miljoniem. Pieaudzis ir arī šās sadaļas īpatsvars kopējā Latvijas eksportā - no 5,4% līdz 6,2%. Savukārt elektrisko mašīnu un iekārtu īpatsvars eksportā ir palielinājies no 5% līdz 5,2%, bet naudas izteiksmē no 46 uz 56 miljoniem latu.
Pārvaldes sniegtās ziņas liecina, ka būtiskākie partneri Latvijas eksportētājiem bijusi Lietuva (16,7% no kopējā apjoma), Igaunija (12,9%), Krievija (9,8%) un Vācija (9,4%).
Savukārt importēto preču vidū pirmajā vietā laika posmā no janvāra līdz martam jāmin mašīnas un mehānismi (10,2%), elektriskās iekārtas un mašīnas (7,6%) un vieglie automobiļi (5,3%). Latvijas svarīgākie partneri bijusi Lietuva (14,7%), Vācija (14%) un Krievija (9,8%).
Gada laikā straujāk ir audzis eksports nekā imports. Ja pērn eksporta apjomi pirmajos trīs mēnešos sasniedza 914,7 miljonus latu, tad šogad - 1074 miljonus. Savukārt imports no 1792,6 miljoniem latu ir pieaudzis līdz 1852 miljoniem latu, līdz ar to saglabājot cenu vērtību pārsvaru pār eksportu.
Kopumā ārējās tirdzniecības apjoms pieaudzis par 7,9%. Salīdzinājumā ar pērn gada pirmo ceturksni ārējās tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par 7,9% un sasniedzis 2926 miljonus latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!