Ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanās gan pašlaik, gan arī nākotnē daļēji skaidrojama ar sarežģīto situāciju Baltijas valstu banku sektorā, kur Zviedrijas kredītiestādes iegulda daudz līdzekļu.
"Ja Baltijas valstīs tomēr būs mīksta piezemēšanās un tajā pašā laikā reģionā stabili palielināsies kreditēšanas apjoms, iespējama [Zviedrijas] ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās," norādīja SVF speciālisti.
Savukārt, ja situācija Baltijas valstu kreditēšanas tirgū nestabilizēsies, bet nekustamā īpašuma cenas kritīs, Zviedrijas ekonomiskā izaugsme varētu būt lēnāka, nekā pašlaik prognozēts, jo Baltijas valstu ekonomikas lielā mērā ietekmē Zviedrijas labklājību.
Kreditēšanas apjoma samazināšana augsta kredītriska apstākļos varētu mazināt Baltijā strādājošo banku ienesīgumu un veicināt aktīvu vērtības samazināšanos, tādējādi šīs kredītiestādes cenšas pēc iespējas pasargāt sevi no riskiem.
SEB un "Swedbank" šobrīd atbalsta savas struktūrvienības Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kur ekonomiku palielināšanās temps palēninās, kā arī jūtams inflācijas spiediens.
Zviedrijas bankas šobrīd pauž pārliecību attiecībā uz Baltijas banku tirgus stabilitāti, tomēr SVF saskata šajā reģionā augstu riska pakāpi un draudus banku struktūrām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
