IKP kritums neizbēgami ietekmēs turpmākos nodokļu ieņēmumu apjomus

Jau tagad tiek prognozēts, ka gada otrajā pusē, iespējams, vēl vairāk samazināsies vairāku nodokļu, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa, ieņēmumi.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2009.gada pirmajā ceturksnī.

Diskusijām valdībā bija iesniegts apjomīgs, 121 lappusi garš, dokuments, kurā detalizēti izklāstīti Latvijas pirmā ceturkšņa makroekonomikas rādītāji un valsts budžeta izpilde pa atsevišķām pozīcijām.

Latvijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni samazinājās par 18%, kam par pamatu bija rūpniecības izlaides apjomu krišanās par 22% un mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomu krišanās par 25%, norādīts ziņojumā.

2009.gada pirmajā ceturksnī patēriņa cenas pieauga par 3,5%, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. 2008.gada pirmajā ceturksnī cenas pieauga par 5,7%.

Augsto inflācijas līmeni 2009.gada pirmajā ceturksnī pamatā noteica izmaiņas patēriņa nodokļos, kā arī akcīzes palielinājums tabakas produktiem, alkoholam un degvielai. Kopējā inflācijas tendence 2009.gada pirmajā ceturksnī norāda uz nelielu deflācijas spiedienu tautsaimniecībā, ko rada pieprasījuma un ienākumu kritums, kā arī inflācijas gaidu mazināšanās.

Oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis 2009.gada pirmā ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir pieaudzis par 5,8 procentpunktiem un marta mēneša beigās bija 10,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2008.gada martu, pieauga par 64 000 cilvēku un 2009.gada marta beigās bija 116 800 cilvēku.

Kopumā 2009.gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā finansiālais deficīts bija 142 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 2008.gada pirmo ceturksni situācija būtiski pasliktinājusies, jo 2008.gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija pārpalikums 114,3 miljonu latu apmērā.

Kopbudžeta deficītu pamatā noteica deficīts valsts budžetā 193,8 miljonu latu apmērā, tai skaitā valsts pamatbudžeta deficīts bija 161,5 miljoni latu un sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts bija 32,3 miljoni latu. Savukārt pašvaldību budžetā 2009.gada pirmajā ceturksnī izveidojās pārpalikums 49,9 miljonu latu apmērā, norādījusi Finanšu ministrija.