"Tuvākajā laikā jāatjauno jēlnaftas piegāde pa cauruļvadu, balstoties uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem," sacījis Solomatins, kā vienu no iespējām minot VNT daļu pārdošanu Krievijai. Patlaban viss esot atkarīgs no cenas un nosacījumiem.
Savukārt otrs scenārijs paredzēts, ja neizdodas atjaunot jēlnaftas piegādes. Tas paredz aktīvu iesaldēšanu un štata samazināšanu, lai samazinātu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas.
Solomatins DB norādījis, ka VN ir atvērta sarunām, "atliek tikai ieinteresēt Krievijas pus". Ja Krievija izlemj, tad esot iespēja dažu dienu laikā atjaunot jēlnaftas piegādes pa cauruļvadu.
VN vadība uzskata, ka situācija, kad uz Ventspils naftas termināli netiek transportēta nafta pa cauruļvadu, ir pārejoša. Patlaban tiekot veikti pasākumi, lai atjaunotu naftas transportēšanu uz Ventspils termināli.
Jāatgādina, ka iepriekš dažādas Krievijas naftas kompānijas ir izrādījušas nopietnu interesi par VN vai VNT akciju iegādi. Solomatins iepriekš norādīja, ka uzņēmums skatās uz visām iespējām, kā piesaistīt apjomus un atjaunot jēlnaftas piegādes.
Savukārt Krievijas naftas cauruļvadu kompānijas "Transņeftj" prezidents Semjons Vainštoks atzinis, ka Ventspils ostas nodrošināšanai ar naftu Krievijai būtu jāinvestē 2,66 miljardi ASV dolāru (aptuveni 1,46 miljardi latu).
Vainštoks norādījis, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem "Transņeftj" piedāvājis nodrošināt Ventspils ostu, ieguldot 143 miljonus dolāru (aptuveni 76 miljoni latu) un pretī saņemot 50% Ventspils naftas termināļa akciju. Tomēr no Ventspils puses nekādi piedāvājumi neesot izskanējuši. "Šobrīd dialogu varam atsākt, tomēr cena jau ir cita - nevis 143 miljoni, bet 2,66 miljardi dolāru," sacīja Vainštoks.
Kā ziņots, VN koncerna zaudējumi pērn sasnieguši 9,4 miljonus latu, savukārt neto apgrozījums - 55,4 miljonus latu.
Savukārt koncerna pirmā pusgada finansiāli ekonomiskās darbības rezultāti liecina, ka provizoriskā neto peļņa 2004.gada pirmajos sešos mēnešos sasniedz 1,2 miljonus latu, ievērojami pārsniedzot šā gada peļņas prognozi - 176 000 latu.
VN norāda, ka 2003.gadā Krievijas administratīvi monopolistisko struktūru radītais naftas eksporta pārtraukums pa cauruļvadu Ventspils virzienā atstāja būtisku ietekmi uz Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma naftas un naftas produktu cauruļvadu īpašnieka un operatora Latvijas teritorijā SIA "LatRosTrans" finansiāli ekonomiskās darbības rādītājiem, tomēr uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 13,5 miljonus latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!