FM: pat visu valsts institūciju likvidācija nesniegs cerēto ietaupījumu

Viņa skaidrojusi, ka ministriju uzturēšanu valstij izmaksā 47 miljonus latu gadā, valsts pārvaldes iestādēm paredzētais finansējums, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un citām, valstij izmaksā 138 miljonus latu gadā. "Bet valsts budžets 2011. gadā jāsamazina vēl par 400 - 500 miljoniem latu. Pat teorētiski likvidējot visas ministrijas un valsts dienestus, nevarētu iegūt pusi no šīs summas," sacījusi Bāne.

Viena no galvenajām budžeta veidotājām skaidrojusi, ka no šī gada valsts kopbudžeta izdevumiem - 4,6 miljardiem latu - 1,5 miljardi atdoti sociālajai aizsardzībai, 444 miljoni - valsts parāda maksājumi vadībai un iemaksām Eiropas Kopienas budžetā, 395 miljoni - veselības aizsardzībā, 355 miljoni - izglītībā.  Vēl ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansējumam budžetā plānoti 837 miljoni latu. "Saskaitot kopā tos izdevumus bez kuriem nekā nevaram iztikt, tā budžeta izdevumu daļa, uz kuru būtu jāattiecina samazinājums, iznāk diezgan maza - aptuveni 1,2 - 1,3 miljardi latu. Ja vienojamies, ka sociālajai aizsardzībai, veselības aprūpei, valsts parāda maksājumu vadībai vai kam citam izdevumus nesamazināsim, tad neizbēgami būs jāizlemj, kādu jomu valsts turpmāk nefinansēs vai finansēs mazākā apmērā," budžeta veidošanas principus skaidrojusi Bāne.

Tomēr viņa atturējusies prognozēt, kurās jomās varētu būt budžeta samazinājumi, piemēram, uz algu vai sociālo maksājumu rēķina, norādot uz valdības kompetenci.

Jau ziņots, ka atbilstoši līgumam ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijas budžeta deficīts šogad nedrīkst pārsniegt 8,5%. Nākamgad tas nedrīkstēs būt lielāks par 6%, savukārt aiznākamgad - 3%. Tas nozīmē, ka nākamā gada budžetā valstij jāpanāk izdevumu samazinājums par 400 - 500 miljoniem latu. Tieši tad Latvija, vismaz attiecībā uz budžeta deficītu, piemērosies Māstrihtas kritērijiem, jo tajos prasīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstu budžets nedrīkst pārsniegt 3%.