Mēģinājumos sakārtot 'dienesta auto nodokli' FM nonāk pretrunās

FM skaidro, ka pašlaik uzņēmēji samazina valstij maksājamo PVN summu par daļu, kas jau samaksāta kā PVN priekšnodoklis par saimnieciskās darbības nodrošināšanai iztērēto – piemēram, par ražošanas izejvielām, degvielu vai pakalpojumiem.

Otrdien FM nāca klajā ar viedokli, ka uzņēmuma auto izmantošana personīgām vajadzībām nav saistīta ar saimniecisko darbību un tāpēc priekšnodoklis par to nav atskaitāms. Taču uzņēmums nevar sadalīt PVN maksājumu piemēram, par remontu vai riepu iegādi automašīnai, kuru izmanto gan dienesta, gan privātajām vajadzībām, un daļu ieskaitīt priekšnodoklī, bet par daļu maksāt PVN.

Tāpēc FM uzskata, ka situāciju kompensēs "darbinieka gūtā labuma" iekļaušana ar PVN apliekamajā summā. Respektīvi, ja par automašīnas uzturēšanu mēnesī jau samaksāts 100 latu PVN, tad, uzskatot to par priekšnodokli, par šādu summu būtu jāsamazina valstij maksājamā nodokļa summa. Taču, ja auto izmantots privātajām vajadzībām un par to maksāts "dienesta auto nodoklis", no šiem 100 latiem būtu jāatņem likumā noteiktais nosacītais labums, ko darba ņēmējs gūst no auto izmantošanas - 40, 70, 100 vai 150 lati atkarībā no spēkrata dzinēja tilpuma.

"Labums (40, 70, 100 vai 150 lati), kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo automobili personīgajām vajadzībām, ir apliekams ar PVN kā pašpatēriņš," uzsver FM. Ministrija arī skaidro, ka šādā veidā uzņēmējiem PVN maksājumi bija jāaprēķina jau kopš "dienesta auto nodokļa" ieviešanas un pagājušajā nedēļā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi noteikumos par PVN piemērošanu ir tikai skaidrojoši.

Tiesa, skaidrojot cita – uzņēmumu ienākuma nodokļa - likuma normas, FM iepriekš apgalvoja diametrāli pretējo – "auto uzturēšanas un izmantošanas izdevumi, kuru rezultātā ir ticis gūts labums no darba devēja auto izmantošanas personīgajām vajadzībām un par kuru ir samaksāts "dienesta auto nodoklis", ir uzskatāmi par tieši saistītiem ar saimniecisko darbību, un nav nepieciešams, dokumentējot transportlīdzekļa izmantošanu ar ceļa zīmēm un maršruta lapām, pamatot, ka šie izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību".

Otrdienas vakarā Finanšu ministrijā portālam "Delfi" nevarēja paskaidrot šo pretrunu.

Pagājušajā nedēļā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi noteikumos par PVN piemērošanas kārtību paredz, ka ar PVN apliekams pašpatēriņš arī gadījumos, kad tiek gūts labums, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām.

"Šis projekts un slepenība, kādā tas tapa, kārtējo reizi pierāda, ka valsts nerēķinās ar uzņēmējiem. Jau gadiem ilgi uzņēmēji runā, ka viņiem būtiski ir plānot savus izdevumus ilgtermiņā, taču šādas izmaiņas kārtējo reizi apliecina, ka uzņēmēju vārdos neviens neieklausās," saka Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācija (LGĀSA) valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune.

Grāmatveži arī norāda, ka ir neizprotams Finanšu ministrijas apgalvojums, ka automašīnas izmantošana privātajām vajadzībām ir uzskatāma par pašpatēriņu, tādēļ jāmaksā PVN. "Atbildīgās amatpersonas, šķiet, ir aizmirsušas, ka, atsakoties no ceļazīmēm, pašpatēriņu nav iespējams precīzi noteikt," norāda LGĀSA.

Jau vēstīts, ka tā dēvēto "dienesta auto nodokli", apliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no darba devēja auto lietošanas gūto nosacīto labumu, ieviesa pērn decembrī, pieņemot to vienlaikus ar šā gada valsts budžetu.

Kopumā valdība iecerējusi "dienesta auto nodoklī" iekasēt 38 miljonus latu. Tomēr pirmajā ceturksnī valsts makā iekrituši vien 11,5% no pirmā ceturkšņa plāna. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ienākumi pirmajā ceturksnī bija 99,3% no plāna, kas ir 174,5 miljoni latu.