Oktobrī konkurētspējas uzlabošanās un ārējā pieprasījuma atkopšanās atspoguļojas nozīmīgā tālākā eksporta kāpumā, kas bija pamatā arī tekošā konta pārpalikuma pieaugumam, norāda Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Artūrs Kaņepājs.
Attiecībā pret septembri pieauga gan preču, gan pakalpojumu eksporta apjoms (attiecīgi par 12% un 10%), un to kritums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās līdz 7%, kas ir vislabākais rādītājs, kopš eksportā krīzes laikā novērojams gada kritums.
Kā norāda centrālās bankas ekonomikas eksperts, pakalpojumu eksporta rādītāju uzlabojuma pamatā bija finanšu pakalpojumu eksporta pieaugums. Taču jau otro mēnesi pēc kārtas nedaudz padziļinājās pārvadājumu eksporta gada kritums, kam pamatā bija zemāks kravu pārvadājumu eksports gan ar jūras, gan ar dzelzceļa transportu.
Preču un pakalpojumu imports saglabājās tuvu līmenim, kādā tas bijis kopš gada sākuma. Savukārt tam, ka tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi oktobrī bija zemāki nekā septembrī, bija vislielākā samazinošā ietekme uz tekošā konta pārpalikumu.
Pēc eksperta domām, gada kopējais preču un pakalpojumu saldo gaidāms tuvu sabalansētam, bet tekošā konta pārpalikumu visvairāk ietekmēs tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi, kas sezonālu faktoru ietekmē ceturtajā ceturksnī, visticamāk, vēl pieaugs.
Viņaprāt, nākamgad eksports turpinās pieaugt, sevišķi preču eksporta pakāpeniskas izaugsmes ietekmē, taču saglabāsies ar pārvadājumu pakalpojumu eksportu saistītie riski. Tekošā konta pārpalikumu kopumā noteiks tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi, kas gan paredzami zemāki nekā šogad.
Kā norāda "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts, preču un pakalpojumu eksporta būtisks kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas liecina par to, ka eksportējošie uzņēmumi pamazām atkopjas augoša ārējā pieprasījuma dēļ.
Viņaprāt, eksportētājiem par labu nāk arī konkurētspējas atjaunošanās, ko veicina pasaules preču cenu pieaugums un mūsu ražotāju izmaksu kritums (vienības darbaspēka izmaksas iet mazumā).
"Pēc mūsu prognozēm, eksporta kāpums turpināsies, pamazām virzot Latvijas ekonomiku ārā no recesijas. Jau trešajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais reālais eksports deva pozitīvu ieguldījumu iekšzemes kopproduktā, pieaugot par 1% ceturkšņa laikā. Pat neskatoties uz to, ka arī imports sāks lēnām pieaugt nākamajā gadā, tirdzniecības bilance būs pozitīva, palielinot arī tekošā konta pārpalikumu," stāsta Stikuts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!