"Runa jau nebija tikai par "Parex" un Latvijas banku sistēmu. Mēs ar savu nodokļu maksātāju naudu glābām visu Eiropas finanšu sistēmu," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" norāda Zīle.
Kā stāsta Zīle, viņam Eiropas Parlamentā iznācis piedalīties diezgan asās diskusijās par to, kā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis izvest no krīzes.
"Tur bija arī komisārs Almunja, kurš mums pirms mēneša gudri mācīja, kā pareizi rīkoties, taču panākt, lai eiroparlamenta deputāti nepalielina sev algas par likumā noteiktajiem 3,7%, to viņš neprata," norāda Zīle.
Zīle šajās diskusijās vērsis uzmanību uz to, ka Latvija atstāta bez Eiropas solidāras izpratnes. "Viņi mums aizdod naudu, bet faktiski šī nauda paliek vienīgi finanšu sistēmas uzturēšanai. Mums jāgaida, kad pasaules ekonomika atkopsies, un izvilks arī mūs. Pagaidām mums naudu aizdod, lai mēs uzturētu pie dzīvības banku sistēmu un pakāpeniski atdotu bankām parādus," norāda Zīle.
"Saucot lietas īstajos vārdos, naudu mums aizdod, lai mēs spētu norēķināties ar zviedru bankām," uzsver Zīle. "Tā nav palīdzība. Tā ir injekcija, kas ļauj mums nenomirt."
Kā ziņots, 2010.gadā paredzams centrālās valdības parāda pieaugums par aptuveni 2,2 miljardiem latu un gada beigās uzskaites vērtībā tā apjoms prognozēts 7,008 miljardi latu jeb 59% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes.
Centrālās valdības parāds šogad kopā prognozēts 4,779 miljardi latu jeb 37% no IKP. Iekšējais parāds būs 791,2 miljoni latu, bet ārējais parāds - 3,988 miljardi latu. Savukārt nākamgad iekšējais parāds prognozēts jau 799,3 miljoni latu, bet ārējais - 6,208 miljardi latu, kopumā sasniedzot 59% no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!