Vai dažkārt dienā jūtaties miegains? Vakaros nespējat līdz galam noskatīties filmu vai televīzijas pārraidi? Jūsu dzīvesbiedrs vai draugi mēdz žēloties par neciešamo krākšanu, kas gulēšanu vienā telpā ar jums padara gandrīz neiespējamu? Iespējams, tas nav nekas nopietns, tomēr var izrādīties arī citādi. Krākšana var signalizēt par nopietnas slimības draudiem, tā var būt par iemeslu problēmām privātajā un sabiedriskajā dzīvē.
Krākšana var būt ne tikai nevainīgs troksnis, tā var izrādīties nopietnas medicīniskas problēmas simptoms, ko sauc par obstruktīvas miega apnojas sindromu (OMAS) un kas skar līdz pat 4 % vidēja vecuma pieaugušu cilvēku. Tā ir saslimšana, kura rada daļēju elpošanas ceļu nosprostojumu miegā un izraisa skaļu krākšanu, biežas elpošanas apstāšanās (apnojas) epizodes, skābekļa koncentrācijas pazemināšanos asinīs (desaturāciju) un biežas pamošanās, kas pašam pacientam parasti paliek nepamanītas. Šīs slimības sekas ir nemierīgs miegs un pastiprināta miegainība dienā. Tās rezultātā ar gadiem var parādīties slimības ar augstu mirstības procentu: arteriālā hipertonija, stenokardija, sirds aritmijas nakts laikā, miokarda infarkts un insults. Cilvēki ar obstruktīvas miega apnojas sindromu biežāk cieš satiksmes negadījumos, kuru cēlonis ir autovadītāja miegainība.

Slimības attīstība
Lai arī OMAS ir samērā izplatīta slimība, primārās medicīnas aprūpes posmā, apmeklējot terapeitu, tā bieži vien netiek diagnosticēta. Ar to mēdz slimot arī bērni, jo īpaši vecumā no 2 līdz 6 gadiem, jo tieši bērni biežāk slimo ar dažādām elpceļu slimībām, kā rezultātā var palielināties rīkles un aizdegunes mandeles un ievērojami sašaurināties elpceļi. Jauniem cilvēkiem biežak novērojama šīs slimības viegla forma – krākšana bez elpošanas apstāšanās epizodēm.

Bieži elpošanas ceļu nosprostojuma cēlonis ir aptaukošanās vai mazs apakšžoklis, kā rezultātā mēlei nepietiek vietas un tā ir pavirzīta atpakaļ. Arī šīs anatomiskās izmaiņas samazina augšējo elpošanas ceļu gaisa caurlaidību. Pazemināts muskulatūras tonuss miegā un gravitācijas spēka iedarbība, pacientam guļot uz muguras, vēl vairāk samazina elpceļu izmērus, samazinot arī gaisa plūsmu caur tiem. Sākumā var notikt daļējs elpceļu nosprostojums, kas izraisa krākšanu. Elpceļiem nosprostojoties vēl vairāk, tie var pilnībā bloķēties. Elpceļiem nosprostojoties, pacients cīnās pēc elpas un notiek tā sauktās mikropamošanās epizodes. Tādējādi tiek izjaukta normāla miega struktūra. Šādas pamošanās epizodes var būt līdz pat pieciem simtiem vienas nakts laikā, un tas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi un pašsajūtu. Sākumā cilvēks jūt nelielu miegainību, ko parasti vislabāk pamana ģimenes locekļi, taču paši pacienti to nereti uzskata par labas veselības un miega pazīmi. Slimībai attīstoties, simptomi kļūst arvien izteiktāki un sasniedz draudīgus apmērus.

OMA klīniskie simptomi

  • Krākšana

  • Stipra, nepārtraukta krākšana ar elpošanas apstāšanās epizodēm

  • Izteikta miegainība dienā

  • Intelektuālo spēju pasliktināšanās

  • Atmiņas pasliktināšanās

  • Personības izmaiņas

  • Nemierīgs miegs

  • Bieža urinācija nakts laikā

  • Impotence

  • Elpas trūkums, naktī pamostoties

  • Arteriāla hipertenzija

  • Sirds aritmija

  • Aptaukošanās

RSU Stomatoloģijas Institūta miega laboratorijā ir iespējams diagnosticēt ar elpošanu saistītus miega traucējumus. Krākšana un OMAS sindroms tiek ārstēts ar ķirurģiskām, ortodontiskām metodēm un virsspiedienu elpošanas ceļos (CPAP).

Ja jums nepieciešama konsultācija piesakieties pa tel. 7455586; 7455523.

Informācija tīmeklī:
www.st-inst.lv
www.apneanet.org
www.sleepnet.com
www.medson.ru
www.hrap.net

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit