Kriminālprocess par grautiņiem Vecrīgā pārkvalificēts pēc panta par masu nekārtībām

Saskaņā ar šo likuma pantu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem.

Ķuzis sacīja, ka saistībā ar uzsākto kriminālprocesu ir izveidota izmeklēšanas grupa 15 cilvēku sastāvā, lietu uzrauga trīs prokurori.

Lielākā daļa no aizturētajiem 106 cilvēkiem vismaz uz laiku ir atbrīvoti no apcietinājuma, taču vēl joprojām izolatorā atrodas cilvēki, kuriem tiek inkriminēti konkrēti likumpārkāpumi. Galvenais ir noskaidrot šo cilvēku personības un viņu saistību ar nekārtībām, piebilda Ķuzis. Vairākiem aizturētajiem jau ir noformēti administratīvo pārkāpumu protokoli, piemēram, par pretošanos policijas darbiniekiem un alkohola lietošanu sabiedriskā vietā.

Šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tiks vērtēta visu nekārtībās iesaistīto un aizturēto personu atbildība. Ķuzis pastāstīja, ka tagad tiks vākti visi pierādījumi, bet vēlāk pret konkrētu personu tiks izdalīts atsevišķs kriminālprocess un katra persona prokuratūrai kriminālvajāšanai tiks nodota atsevišķi.

Policija jau ir aicinājusi masu saziņas līdzekļus iesniegt policijai nofilmētos un nofotografētos materiālus, lai rūpīgi tos izpētītu un mēģinātu noskaidrot visus grautiņā iesaistītos.

Kā iepriekš informēja policija, grautiņi sākās īsi pirms plkst.20 un jau ap plkst.23 policija visus agresīvos jauniešus bija aizturējusi, bet pārējos - izklīdinājusi. Policija uzskata, šis ir labs rādītājs - trijās stundās panākt mieru vecpilsētā pēc šāda veida grautiņa.

Naktī pilsētā viss bijis mierīgi. Jau pirms pusnakts policijas vadība atcēla trauksmi un lielākā daļa policistu devās mājās.

Otrdienas notikumus šorīt analizēja arī Nacionālo bruņoto spēku vadība, uzklausot atsevišķu vienību vadības ziņojumus. Kā norādīja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis, ministrijas vadība uzskata, ka nav pamata Militārās policijas karavīru darbu vērtēt kritiski, jo viņi savu galveno uzdevumu - nosargāt Saeimas ēku un tai piederošās citas ēkas - ir izpildījuši. Brīdī, kad situācija bija nekontrolējama, tika izsaukti papildspēki - Valsts policija, kas arī nekārtības uz ielas pie parlamenta ēkas novērsa.

Rikveilis atzīmēja, ka Nacionālās drošības likums skaidri noteic Militārās policijas uzdevumus un pienākumus. Šajā likumā ir noteikts, ka par bruņoto spēku iesaistīšanos sabiedriskās kārtības uzturēšanā lemj Ministru kabinets tajos gadījumos, ja ir valsts apdraudējums.

Jau otrdien pa dienu, paredzot, ka vakarā varētu būt kādas nekārtības, Saeimas ēkas apsargāšanai tika nosūtīti papildspēki no Militārās policijas. Lai arī Militārā policija esot izdarījusi visu, kas tās pienākumos, tomēr bruņotajos spēkos notiks visu apstākļu noskaidrošana. Attiecīgo vienību vadība iesniegs savus ziņojumus un skatījumus par notikušo, tāpat nekārtības tikšot pārrunātas ar Valsts policiju.