Kā ziņots, negadījumā bojā gāja arī 28 gadus veca sieviete, kura atradās lidmašīnā.
Lai noskaidrotu negadījuma iemeslus, Satiksmes ministrijas Aviācijas negadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa ir uzsākusi pārbaudi, aģentūru LETA informēja nodaļas vadītājs Ivars Gaveika.
Pēc Gorodcova teiktā, Vitiņš bija pieredzējis motodeltaplāna pilots, un vēlējies saņemt arī licenci lidmašīnas pilotēšanai. Viņš bija nokārtojis teorētisko eksāmenu licences saņemšanai, taču praktiskais eksāmens vēl nebija kārtots. Tiesa, nepieciešamo 45 lidojuma apmācības stundu vietā instruktora uzraudzībā Vītiņš bija veicis 75 lidojuma stundas.
Gorodcovs skaidroja, ka pilotiem bez licencēm apmācības periodā ir tiesības veikt lidojumus bez instruktora klātbūtnes, ja ir saņemta atļauja solo lidojumu veikšanai. To, ka Vītiņam šāda atļauja ir bijusi, aģentūrai LETA apliecināja Gaveika. Taču nekādā gadījumā lidmašīnā nedrīkstēja atrasties citas personas.
Pēc Gaveikas teiktā, nav apstiprinājusies iepriekš izskanējusī informācija, ka lidmašīna ietriekusies VAS "Latvenergo" piederošajā noliktavā - tā nokritusi starp ēkām.
Savukārt Gorodcovs precizēja, ka Vītiņa līdzīpašumā esošā lidmašīna ražota Ukrainā un lietošanai Latvijā tai izsniegta lidotspējas apliecība eksperimentālajā kategorijā. Šīs kategorijas lidaparātiem noteikti vairāki ierobežojumi, piemēram, aizliegums lidot virs blīvi apdzīvotām vietām, kā arī ātruma ierobežojums.
Gorodcovs apliecināja, ka vakar Rīgā notikušais avionegadījums pēdējo gadu laikā Latvijā ir lidaparāta avārija ar lielākajiem cilvēku upuriem.
Pēc CAA vadītāja teiktā, absolūtajos skaitļos avionegadījumu skaits Latvija ir salīdzinoši mazs, taču, ja ņem vērā nolidoto stundu skaitu attiecību pret negadījumu skaitu, tad Latvijā šis skaitlis ir ļoti augsts. "ASV avionegadījumos vidēji gadā bojā iet ap 300 cilvēki, taču tur ir arī krietni [liels] nolidoto stundu skaits," sacīja Gorodcovs.
CAA pārstāvis uzskata, ka Latvijā ir ļoti zema lidošanas kultūra. Pēc viņa domām, tas attiecināms gan uz pieredzējušajiem pilotiem, kas bieži lido pārgalvīgi, gan uz jaunajiem, kas uzskata par nevajadzīgu mācīties.
Kā ziņots, policija par lidmašīnas avāriju ir ierosinājusi krimināllietu pēc Krimināllikuma 257.panta - par gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis katastrofu, avāriju vai citas smagas sekas.
Kā liecina liecina "Lursoft" uzturētā Uzņēmumu reģistra datu bāze, no 2002.gada jūlija līdz šā gada janvārim Vītiņš darbojās "Latvijas Aerokluba" valdē. Šajā laikā kluba prezidents bija uzņēmējs Viesturs Koziols, kurš aģentūrai LETA pastāstīja, ka bojā gājušo viņš zinājis kā labu pilotu un esot ar viņu arī kopā lidojis. "Tas viss ir ļoti dīvaini," komentējot traģisko notikumu, teica Koziols.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Vītiņš dzimis 1962.gadā. Viņš nodarbojies arī ar fotografēšanu un bija atzīts aerofotogrāfs - Vītiņa personālizstāde "Latvija no putna lidojuma" no 1998.gada līdz 2003.gadam bija aplūkojama daudzās pasaules valstīs, kā arī vairākās Latvijas pilsētās.
Kā norādīja Gorodcovs, Vītiņš bija lidošanas entuziasts un viņu droši var uzskatīt par Spilves lidlauka "dvēseli".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!