Kā informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, kriminālprocess sākts pērn 21.decembrī pēc Krimināllikuma 275.panta "Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana" 2.daļas, par ko var draudēt brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām.
Patlaban kriminālprocesā notiek izmeklēšana.
Kā ziņots, partija "13.janvāra kustība" ir gatava darboties arī pagrīdē, laikrakstam "Vesti segodnja" atzinis partijas līderis Lindermans.
DP neizslēdz iespējamību, ka šogad 13.janvāra sankcionētajā protesta akcijā varētu iesaistīties un piedalīties nacionālboļševiku atbalstītāji. Zinot šo personu antisociālo ievirzi, DP nākamnedēļ gaidāmajam pasākumam pievērsīs pastiprinātu uzmanību, norādīja Apse-Krūmiņa.
LETA jau ziņoja, ka, pēc Lindermana domām, viņam tiek likti šķēršļi "13.janvāra kustības" reģistrēšanai UR. Kā ziņots, partijas dibināšana notika pagājušā gada 26.septembrī Ludzā. Lai novērstu konstatētās nepilnības partijas programmā un statūtos, partija esot rīkojusi atkārtotu kongresu 12.decembrī.
Kā norāda Lindermans, UR nevēlas partiju reģistrēt, jo saņēmis DP iesniegumu, kurā norādīts, ka norādītajā laikā Ludzā nav notikusi atkārtota sanāksme. Lindermans gan skaidri nepasaka, vai uzskata šo DP informāciju par nepatiesu.
Partijas līderis paziņojis, ka negrasās turpināt šīs birokrātiskās spēlītes, staigāt pa iestādēm ar papīriem un apstrīdēt lēmumus tiesā, lai gaidītu vairākus gadus uz tiesas lēmumu. Viņš esot ieplānojis iet citu ceļu. Viņaprāt, "13 janvāra kustība" faktiski jau eksistē. Ja partijai negrib ļaut startēt vēlēšanās un grib iedzīt pagrīdē, tad tā arī darbosies kā pagrīdes organizācija.
UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis aģentūrai LETA pastāstīja, ka 2009.gada 12.novembrī UR tika iesniegti partijas "13.janvāra kustība" dokumenti reģistrācijai. 20.novembrī reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu atlikt partijas ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, jo iesniegtie dokumenti neatbilda Politisko partiju likuma un citu normatīvo aktu prasībām.
14.decembrī partija atkārtoti iesniedza dokumentus reģistrācijai. Tā kā reģistrs ir saņēmis DP vēstuli, saskaņā ar kuru partijas iesniegtajos dokumentos norādītā informācija par atkārtoti sasaukto dibinātāju sapulci neatbilst patiesībai, valsts notārs ir pagarinājis lēmuma pieņemšanas termiņu un lūdzis partijas dibinātājiem sniegt viedokli par DP vēstulē minētajiem argumentiem.
"Demokrātiskā sabiedrībā dažādiem politiskiem virzieniem (arī radikāliem) ir jābūt tiesībām darboties, protams, likuma un Satversmes ietvaros. Šajos procesos valsts var iejaukties tikai, ja darbojoties tiek pārkāpts likums un Satversme," norāda galvenais valsts notārs Balodis.
Šī iemesla dēļ UR uzņēmies iniciatīvu un izstrādājis priekšlikumus grozījumiem Politisko partiju likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz, ka kompetentajām institūcijām un amatpersonām ir tiesības vērsties tiesā ar iesniegumu izbeigt vai apturēt reģistrētas biedrības, nodibinājuma vai politiskas partijas darbību, ja tā neatbilst statūtos noteiktajiem mērķiem vai arī apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību. Šos priekšlikumus atbalsta arī DP, un šis jautājums saskaņots arī ar Ģenerālprokuratūru.
Kā ziņots, Lindermans pazīstams arī ar iesauku Ābels. Viņš vairākkārt gan rīkojis, gan piedalījies dažādās protesta akcijās. Latvijas Ģenerālprokuratūra izsludināja Lindermanu starptautiskā meklēšanā, apsūdzot viņu par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un mainīt valsts iekārtu, kā arī par trotila glabāšanu. Lindermans kādu laiku uzturējās Krievijā, taču tur tika aizturēts un izdots Latvijai.
Vēlāk krimināllieta daļā par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu pret Lindermanu tika izbeigta. Savukārt saistībā ar neatļautu sprāgstvielu glabāšanu Rīgas apgabaltiesa atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru Lindermans tika pilnībā attaisnots. Šis spriedums pērn oktobrī stājās spēkā.