{132b5acc-8143-0dfb-af12-f60ff766b44a}
Foto: LETA
Augstākās tiesas (AT) Senāts trešdien noraidījis Ģenerālprokuratūras prokurora iesniegto kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 17.septembra nolēmumu, ar kuru tika atstāts negrozīts pirmās instances attaisnojošais spriedums krimināllietā par "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) likvidēšanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāta lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar to visas šajā lietā apsūdzētās personas ir attaisnotas un attaisnojošais spriedums - stājies spēkā.

Senāta Krimināllietu departaments konstatējis, ka apelācijas instances tiesa, pārskatot pirmās instances attaisnojošo spriedumu, nav pieļāvusi kasācijas protestā minētos materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Apelācijas instances tiesas lēmums ir motivēts un apelācijas protestā norādītie argumenti - izvērtēti.

Savus atzinumus apelācijas instances tiesa pamatojusi ar lietā iegūtajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem, norādot attaisnošanas pamatu. Lai iestātos kriminālatbildība, nepieciešams konstatēt, ka noticis noziedzīgais nodarījums, un personas vainīgumu, teikts Senāta šodienas lēmumā.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2009.gada 12.augustā pilnībā attaisnoja visus sešus DLRTC likvidēšanas krimināllietā apsūdzētos, un arī Rīgas apgabaltiesa, vēlāk izskatot lietu apelācijas kārtībā, attaisnojošo spriedumu negrozīja. Tikmēr Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs pauda pārliecību, ka šis nolēmums ir "acīmredzami nelikumīgs".

Dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētie LVRTC valdes locekļi Dzintars Zariņš, Jānis Bokta un Andris Korlašs, kā arī bijušais LVRTC valdes loceklis Uldis Lavrinovičs un bijušais LVRTC valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Māris Rutks arī Rutkis jau sākotnēji uzskatīja, ka ir attaisnojami. Savu vainu neatzina arī par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu apsūdzētais DLRTC likvidators Andris Rukmanis.

Prokuratūras ieskatā Rukmanis gan būtu atzīstams par vainīgu inkriminētajos noziegumos un sodāms ar 80 minimālo mēnešalgu (14 400 latu) naudassodu, pirmās instances tiesas debatēs norādīja Pundurs. Savukārt Zariņš, Bokta, Korlašs, Lavrinovičs un Rutks arī Rutkis, pēc valsts apsūdzības domām, ir ļaunprātīgi izmantojuši savu dienesta stāvokli, par ko viņi pelnījuši naudassodu 50 minimālo mēnešalgu (9000 latu) apmērā katrs.

Jau ziņots, ka prokurors Pundurs apsūdzības šajā lietā cēlis kopumā sešām personām. Piecām no tām - Zariņam, Boktam, Korlašam, Lavrinovičam un Rutkam arī Rutkim - apsūdzības uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas jeb par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas.

Saskaņā ar KL 318.panta 2.daļu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Savukārt pēc KL 196.panta 1.daļas - par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu - apsūdzība celta DLRTC likvidatoram Rukmanim. Viņš tiek apsūdzēts arī pēc KL 217.panta 2.daļas par to, ka viņš pārkāpis grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumus - slēpis uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu un statistisko informāciju.

Saskaņā ar KL 196.panta 1.daļu vainīgajai personai tiesa kā sodu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, arestu, piespiedu darbu vai naudassodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām, bet KL 217.panta 2.daļā noteiktā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudassods līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

Kā ziņots, sākot tiesā izskatīt tā dēvēto digitālās televīzijas pamata krimināllietu, pēkšņi izrādījās, ka par cietušo atzītais DLRTC 2007.gada oktobra sākumā ir likvidēts.

Ģenerālprokuratūra sāka pārbaudi par DLRTC likvidēšanu, un 2008.gada 25.janvārī tika nolemts sākt kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem DLRTC likvidācijas procesa gaitā. Par cietušo tika atzīta Latvijas valsts.

Uzņēmumu reģistrs 2008.gada februāra beigās paziņoja, ka ir nolēmis nemainīt iepriekš pieņemto lēmumu par DLRTC izslēgšanu no Komercreģistra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!