Pēc sarunām viņš nojautis, ka tiek noskatīta vieta sabiedriskās tualetes ierīkošanai, kurai par piemērotu atrasts tieši skolas direktora kabinets. Tā kā skolas kolektīvam par šādiem plāniem iepriekš nekas netika teikts, Beinarovičs juties aizvainots un jūtu uzplūdā nolicis uz domes priekšsēdētāja galda atlūgumu.
Vēlāk uzzinājis domē, ka esot vairāki varianti sabiedriskās tualetes būvniecībai un šis esot visreālākais, taču domes lēmums vēl neesot pieņemts.
Sporta skolā Beinarovičs strādā kopš 1995.gada un darbs viņam patīkot, tāpēc iesniegumu rakstījis ar smagu sirdi, taču arī aizvainojums bijis pārāk liels. Viņš uzskata, ka šādai domes vadības rīcībai pamatā esot nepatika pret pašu skolas direktoru, jo viņš bijis iepriekšējā domes sasaukuma deputāts un, iespējams, kādreiz kādam “pārgājis ceļu”.
Skolas kolektīvs gatavojas rakstīt domei vēstuli, paužot atbalstu direktoram. “Īrija ir plaša, varu atrast darbu arī tur”, saka Beinarovičs, tomēr viņš gribētu strādāt ar Krāslavas sportistiem. Viņš arī piebilda, ka Krāslavas sporta skola gatavo labus sportistus, pat olimpiešus, taču atbalsta vietā domes vadība skolā vēlas ierīkot tualeti.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Upenieks paskaidroja, ka pašvaldībai nav jāsaskaņo ar skolas kolektīvu šādas lietas un, ja skolas direktors tā izlēmis, viņš ceļā nestāsies, tāpēc atlūgumu parakstījis. Upenieks piebilda, ka arī laikā, kad Beinarovičs bija domes deputāts, nevienam nebija ne daļas par to, ka pilsētā vajadzīga tualete, iztikuši ar sētas pakšiem un pārvērtuši par sabiedrisko tualeti vai visu pilsētu.
Pašreizējā domes vadība esot apsolījusi iedzīvotājiem tualeti ierīkot un pildīšot šo solījumu, taču tiek meklēta iespēja to paveikt ar mazākiem izdevumiem nekā tas bija paredzēts iepriekšējā projektā. Upenieks uzskata, ka izdot 100 000 latu par tualeti tādai mazai pilsētai kā Krāslava esot neprātīgi, jo šo naudu var izlietot citās, daudz svarīgākās jomās, piemēram, ceļu vai apkures uzlabošanā.
Krāslavas sporta skola, kur kādreiz arī atradusies sabiedriskā tualete, esot tikai viens no variantiem, kurš pašvaldībai varētu izmaksāt līdz 20 000 latu. Līdz nākamajai nedēļai domei ir jāpieņem lēmums un jāsāk darbs, jo tualete jāuzbūvē līdz jūnija beigām. Upenieks uzsvēra, ka dome atbalsta un arī turpmāk atbalstīs sportu. Ideja par sporta halles celtniecību neesot atmesta, gluži otrādi – esot pieņemts lēmums to būvēt pēc Jēkabpils sporta halles parauga, kas varētu izmaksāt ap miljonu latu. Taču viņš atzina, ka dome nedrīkst šādiem mērķiem ņemt kredītu, bet gan jāmeklē iespēja piesaistīt līdzekļus citā veidā, jo miljonu liels kredīts liegs iesaistīties citos projektos.
Jēkabpils sporta halli uzcēla tikai ar 20% pašvaldības līdzfinansējumu, uz ko jātiecas arī Krāslavai, uzskata priekšsēdētājs. Šobrīd pašvaldībai šiem mērķiem jau esot 100 000 latu un līdz rudenim summa varētu pieaugt līdz 300 tūkstošiem, taču ir gaidāmas Saeimas vēlēšanas un dažādas iespējas, tāpēc pašvaldība cerot nepieciešamo summu atrast, domā Upenieks.