Būvējot Ventspilī jaunu tiltu, tiek izmantota Latvijā vēl netradicionāla tehnoloģija – uzbērumus veido nevis milzīgas grunts kaudzes, bet putuplasta krāvumi, trešdien ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Būtiskākā šīs tehnoloģijas priekšrocība ir ātrums, ar kādu iespējams veikt būvdarbus. Vietā, kur līdzās dzelzceļa tiltam top jaunais autotilts, ir ļoti nestabila grunts - plūstošās smiltis sajaukumā ar dūņām. Šādos apstākļos, būvējot uzbērumus ar tradicionālām metodēm, būtu ilgstoši jāgaida, kamēr milzīgie grunts apjomi nosēžas.

Holandiešu arhitekti piedāvājuši savā zemē jau ierastu, taču Latvijai pilnīgi jaunu metodi: īpaši izturīgu polistirēna bloku sakraušanu nepieciešamajā augstumā, pārklāšanu ar plēvi un apbēršanu ar grunti.

Latvijā līdz šim polistirēns izmantots tikai ēku siltināšanā, tāpēc likumsakarīgs ir vietējo iedzīvotāju izbrīns, ieraugot jaunbūvējamā tilta galos milzīgus baltus krāvumus.

Rīgas Tehniskās universitātes Transportbūvju institūta direktors profesors Juris Naudžuns par šādām tehnoloģijām nav dzirdējis, tāpēc jauno Ventspils tiltu un tajā izmantotās metodes došot par izpētes objektu saviem studentiem. Profesors nebūt nav skeptiski noskaņots, jo, viņaprāt, "kādam taču ir jābūt pirmajam. Ja ar nestspēju un slodzes uzņemšanu nav problēmu, tad viss ir kārtībā". Viņš atgādina, ka savulaik Latvijas būvnieki ar lielu neuzticību raudzījās uz jauno materiālu - ģeotekstilu, bet tagad tā lietošana nogāžu stiprināšanā kļuvusi pašsaprotama.

Tilta pasūtītāja - Ventspils brīvostas pārvaldes - pārstāvis Arnis Mazalis stāstījis, ka tilts varētu būt gatavs ziemā, bet pievedceļi jāpabeidz līdz vasarai. Tikai pēc tam būvnieki varēs ķerties pie vecā Ventspils tilta rekonstrukcijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit