Kā zināms, 4.līnijas 1.nams ir pirmais Jelgavā, kur energoefektivitātes pasākumi īstenoti Vācijas - Latvijas projekta "Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizēšana gaitā. Vācija sedza 40 procentus no nepilnu 217 tūkstošu latu siltināšanas izdevumiem, vēl 21 740 latu šīs mājas tehniskā projekta izstrādē, renovācijā un uzraudzībā ieguldīja Jelgavas pašvaldība, savukārt ap 125 000 latu saistības, aizņemoties bankā, uzņēmās dzīvokļu īpašnieki. Ēkas renovācija tika pabeigta 2008.gada janvārī, bet drīz pēc tās atklājusies virkne defektu, ko garantijas laikā dzīvokļu īpašnieki lūguši novērst darbu veicējam uzņēmumam "Rimts".
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kā atzīst nama vecākais Ainārs Šķerbergs, sākotnēji tika plānota jau pavasarī. Tomēr uzskaitīto defektu novēršana ieilgusi, tādēļ arī atskaite par tiem varējusi notikt pusgadu vēlāk.
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē piedalījās mājas interešu pārstāves minētajā projektā SIA "Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde" (NĪP) tehniskais direktors Uldis Lazdiņš, SIA "Rimts" valdes loceklis Juris Veiss, Vācijas attīstības bankas un Vācijas Vides ministrijas pilnvarotā persona Egberts Kaizers, kā arī Jelgavas domes opozīcijas deputāts Sergejs Ņevoļskis.
Kā sapulces sākumā skaidroja Lazdiņš, SIA "Rimts" novērsusi visus trūkumus, par kuriem norādīts iepriekš sastādītajos aktos. Energoefektivitāti nevarot noliegt, jo tā, pēc apkures nodrošinātājas SIA "Fortum Jelgava" aprēķiniem, šajā mājā pērnajā sezonā bijusi vidēji 54 procenti.
Tik optimistiski gan nebija dzīvokļu īpašnieki, kas uz 15 gadiem siltināšanai ņemtā kredīta atmaksai ik mēnesi tērē ap 50 - 60 latiem. Sapulces laikā vairākkārt izskanēja, ka tik ievērojama siltuma taupība bijusi nevis tāpēc, ka ēka labi nosiltināta, bet gan tādēļ, ka vairums iedzīvotāju dzīvokļos esošos radiatorus apzināti noregulējuši uz minimāla siltuma padeves līmeņa, lai spētu nomaksāt rēķinus.
"Tie darbi, kas paveikti garantijas laikā, ir sīkumi," arī mājas vecākais Šķerbergs nepiekrita NĪP pārstāvja teiktajam. Pagaidām neatrisināts un strīdīgs palicis jautājums par bēniņu siltināšanu, jo pērnajā ziemā augšējā stāva dzīvokļos no jumta ieplūdis aukstais gaiss, sacīja Šķerbergs. Darbos izmantotās ekovates ražotāji apliecinājuši, ka siltināmais materiāls atbilst visām kvalitātes prasībām, bet siltumnoturības problēmu cēlonis varētu būt materiāla ieklāšana, jo bēniņiem bijis grūti piekļūt. Mājas vecākais pieļāva, ka ar pielietoto ekovates iepildīšanas tehnoloģiju siltināšanas materiāla kārtu vajadzēja ieklāt nevis 200 milimetru, kā tas ir pašlaik, bet gan par 50 - 70 milimetriem biezāku.
Vairāku dzīvokļu īpašnieki norādīja, ka ziemā auksti bijis arī pirmā stāva mitekļos. Iepriekšējās ziemās varējuši pa dzīvokli staigāt šortos un basām kājām, bet pērn termometrs istabā rādījis vien plus 11 grādu, kaut radiatoru regulatori bijuši maksimāli atgriezti.
NĪP tehniskais direktors piekrita, ka tam iemesls ir nesiltinātie pagraba griesti. Apsaimniekošanas uzņēmums pašlaik apsverot iespēju to paveikt par saviem līdzekļiem. Šķerbergs norādīja uz nepilnību siltumapgādes sistēmā - tā pārbūvēta uz divcauruļu, taču ūdens caurplūde esot pārāk ātra, tādēļ apkures sistēma darbojas neefektīvi. Jau iepriekš NĪP solījis veikt balansēšanas darbus, bet tie arvien nav izdarīti. Iedzīvotāji arī sūdzējās, ka šā iemesla dēļ caurules dzīvokļos rada neciešamu troksni, traucējot naktsmieru.
Vēl mājas vecākais norādīja uz vairākiem vizuāliem defektiem, kas aizvien nav novērsti vai arī labojumi paveikti pavirši. Piemēram, jumta skārda pārsegums nepieguļ fasādei, tādēļ vējā tas kustas, un lielākās vētrās jumts varētu tikt nopostīts. Turklāt zem tā var iekļūt un dzīvo putni, kas rada neglītus traipus uz fasādes. Ēkas fasādē parādījusies gandrīz metru gara vertikāla plaisa, atdalās arī dekoratīvais apmetums ēkas ārējos stūros. Problēmas radušās arī ar palodžu defektu novēršanu. Sākotnēji "Rimts" tās izveidojis ar pretēju slīpumu, tādēļ nokrišņi nevis plūduši prom, bet gan ēkas sienas virzienā. Kad īstenoti labojumi, saplaisājis fasādes apmetums, vietumis tas pielabots, taču krāsa bijusi par vairākiem toņiem atšķirīga, tādēļ defekti uzreiz pamanāmi. Krāsojums jau nolupis arī lodžijās pie griestiem, jo celtnieki pirms tam nav noņēmuši krīta kārtu.
Pēc mājas vecākā Šķerberga ierosinājuma, SIA "Rimts" būtu vai nu jānovērš visas konstatētās nebūšanas, vai nu jāatmaksā daļa līdzekļu (lai to var izdarīt pati māja), bet, ja trūkumus uzņēmējs nevar novērst, "jāpaveic citi darbi kā morālā kompensācija par "haltūru"".
"To, kas bija ietverts projektā, esam izpildījuši," tā uz visām iebildēm atbildēja SIA "Rimts" vadītājs Veiss. Pēc viņa teiktā, novērsti arī visi defekti, par kuriem iepriekš aizrādīts. "Vienīgi varētu runāt par bēniņu siltināšanu - tad jāsauc eksperti, lai tie saka, kam taisnība," teica Veiss.
Runājot par lielākajām iedzīvotāju iebildēm, Vācijas pārstāvis Kaizers norādīja, ka jumta siltināšana nemaz nav ietilpusi viņu atbalstītajā projektā, tādēļ šīs neatbilstības nekomentēja. Savukārt pagraba griestu siltināšana atlikta, jo iedzīvotāji sākotnēji iebilduši, ka nevar no turienes likvidēt visus šķūnīšus. "Energoefektivitātes pasākumi šajā mājā ir paveikti normāli," apgalvoja Kaizers.
Līdz nākamajai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei, kas plānota novembra vidū, NĪP apņēmies atrast neatkarīgu ekspertu, kas novērtētu SIA "Rimts" paveikto 4.līnijas nama siltināšanā, kā arī pieprasīt no uzņēmēja garantijas termiņa pagarināšanu par gadu līdz 2011.gada janvārim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!