Grozījumu projekts likumā paredz, ka pašvaldība saskaņā ar tās teritorijas plānojumu varēs noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību savā administratīvajā teritorijā un jūras piekrastes ūdeņos un veicināt zemes konsolidāciju.
Ministrija skaidro, ka patlaban pašvaldību administratīvā teritorija, kurā tās realizē savas funkcijas, tiek noteikta vienīgi līdz krasta līnijai, bet jūras piekrastes ūdeņi atrodas ārpus pašvaldību administratīvās teritorijas. Tas nozīmē, ka pašvaldībām nav tiesību tur realizēt autonomās funkcijas. Tikmēr iekšzemes publiskajos ūdeņos, kas atrodas attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, pašvaldībai ir tiesības īstenot autonomās funkcijas.
Tomēr pašvaldībām ir nepieciešams rīkoties jūras piekrastes ūdeņos un realizēt vairākas autonomās funkcijas, piemēram, gādāt par sanitāro tīrību, plānot teritorijas attīstību uzraudzīt būvniecības tiesiskumu, izsniegt licences komercdarbībai. Tāpēc, lai nodrošinātu šo teritoriju efektīvu izmantošanu un apsaimniekošanu, ir jānosaka, ka vietējās pašvaldības īsteno savas autonomās funkcijas arī tām piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos.
Lai nodrošinātu pašvaldībām šādas autonomas funkcijas, sagatavoti arī grozījumi Zemes pārvaldības likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, un vēl vairākos citos likumos.
Grozījumus likumos pirmdien izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē, tie vēl jāizskata valdībā un jāapstiprina Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!