Latvijas iedzīvotāju atbalsts Latvijas dalībai NATO septembrī saglabājies nemainīgs - 59,4% Latvijas pilsoņu atbalsta pēc iespējas ātrāku Latvijas iestāšanos aliansē, bet to nepilsoņu skaits, kas ir pret Latvijas dalību NATO, kopš augusta sarucis par 3,3% un ir 23,3%.
Par to, vadoties pēc sabiedriskās domas izpētes centra SKDS septembrī rīkotās aptaujas par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas iestāšanos NATO datiem, ziņoja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses dienests.

No visiem Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā puse - 51,2% - aptaujāto atbalsta pēc iespējas ātrāku Latvijas dalību NATO. Vairāk nekā 30% nelatviešu iedzīvotāju atbalsta Latvijas dalību NATO (29% krievu; 36% citu tautību cilvēku), bet latviešu atbalsts pārsniedz divas trešdaļas (67,6%).

Raksturojot attieksmi dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās, Latvijas dalību NATO atbalstošo sieviešu un vīriešu īpatsvars būtiski neatšķiras. Savukārt respondenti vecuma grupās no 18 līdz 24 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem ir vispozitīvāk noskaņoti - attiecīgi 64,3% un 53,5% atbalsta Latvijas dalību aliansē.

Vērojams arī lielāks atbalstītāju īpatsvars to respondentu vidū, kuriem ir augstākā izglītība, - 63,5%, bet 42,6% respondentu ar pamata izglītību ir izteikuši atbalstu Latvijas dalībai NATO.

Jau ziņots, ka Latvija cer saņemt uzaicinājumu iestāties NATO jau 2002.gada novembrī Prāgas NATO galotņu sanāksmē, jo uzskata dalību NATO par labāko Latvijas neatkarības neatgriezeniskuma nodrošināšanas garantu. Latvijas rīcības plāns dalībai aliansē 2002.gadam ticis atzīts par profesionāli sagatavotu, un nākamā gada rīcības plāni būs noteicošie, lemjot par jaunu dalībvalstu uzņemšanu aliansē otrajā paplašināšanās kārtā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!