Latviešu valodas attīstības kopa saņēmusi un izskatījusi vairāk nekā 250 pamatotu ieteikumu šiem tituliem.
Par gada vārdu kļūst spilgtākais, trāpīgākais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai popularitāti atguvis pagājušā gadā un veidots pēc latviešu valodas likumiem.
Gada "nevārda" titulu iegūst gada nejēdzīgākais vārds, lieks svešķermenis, kas parādījies valodā vai kļuvis manāmi dzirdamāks 2004.gadā, vai lietots ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi, savukārt par gada spārnoto teicienu kļūst īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts gada dīvainākais izteiciens.
Jau ziņots, ka līdz šim par gada "nevārdu" bija ieteikti tādi vārdi kā "masterplāns", "inflācija", "visoptimālākais", "bez tiesībām" (būtu jālieto "pie stūres bez autovadītāja atļaujas"), "projekta iniciācija" un citi.
Kā spārnotais teiciens tika ieteikti vairāki amatpersonu izteikumi, piemēram, bijušā Ministru prezidenta Induļa Emša (ZZS) izteikumi "gulēju murkšķa miegā" un "lidojošie zārki", Ingrīdas Ūdres (ZZS) teiktais "esmu caurspīdīga kā sniegpārsliņa" un deputāta Staņislava Šķestera (ZZS) teiciens "strādāt arī ir darbs".
Pagājušā gada vārda titulam bija ieteikti - "cietnis" ("cietā diska" vietā), "burziņš" un "grūstiņš" (Imanta Ziedoņa ieteikumi vārda "tusiņš" vietā), "eira" (kā labāks par nelokāmo "eiro") un citi. Vārds "eira" gan vairākkārt ieteikts arī kā "nevārds".
Līdzīgas akcijas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību valodas saturiskajai un formālajai tīrībai, notiek daudzās valstīs, arī Vācijā un ASV.
Latvijā pirmo reizi tāda notika 2003./2004.gadā, kad par gada vārdu kļuva "zīmols", par "nevārdu" - "eiro" nelokamības dēļ, bet par spārnoto teicienu - "zelta rokas" jaunā nozīmē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!