VID amatpersona skaidrā naudā deklarē trešdaļmiljonu latu

Laikraksts norāda, ka viens no jaunieceltās VID amatpersonas šā gada nekustamo īpašumu darījumiem liek domāt par mākslīgi samazinātu īpašuma vērtību, lai izvairītos no valsts nodevas nomaksas.

Kā teikts publikācijā, Zāle atbilstoši viņa deklarētajiem īpašumiem balansē uz Latvijas miljonāru saraksta robežas. Iekļaušanai tajā nepieciešami īpašumi vismaz miljona eiro (702 800 latu) apmērā. Zāle ir deklarējis 355 000 latu lielus skaidrās naudas uzkrājumus un vēl aizdotus 227 000 latu.

No kopsummas - 582 700 latiem - gan jāatrēķina VID amatpersonas parādsaistības 70 000 latu apmērā, toties jāpieskaita 14 deklarēto nekustamo īpašumu vērtība: to vidū ir gan pieci dzīvokļi Rīgā un Saulkrastos, gan divas garāžas Rīgā, lietošanā esoša vasarnīca Jūrmalā, zeme Cēsu rajonā, uz kuras pašlaik notiek ēku celtniecība, kā arī pieci kopīpašumā esoši zemes gabali Kalupes, Krāslavas, Sabiles un Kapseļu ielā Rīgā.

Lielai daļai šo Zāles deklarēto īpašumu precīzā vērtība nav noskaidrojama, jo tie nav atrodami zemesgrāmatās vai arī VID amatpersona nav uzrādījusi to precīzās adreses. Taču, piemēram, 78 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Brīvības gatvē, Zāle 2002.gada aprīlī iegādājies par 17 500 latiem, bet 77 kvadrātmetru dzīvokli Kalnciema ielā 9 šā gada 9.maijā - par 7379 latiem.

Kā norāda “Dienas Bizness”, pēdējais darījums speciālistiem liek domāt, ka arī tagadējā VID amatpersona, tāpat kā savulaik bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (TB/LNNK), ir padevies kārdinājumam pirkuma līgumu slēgt par mākslīgi samazinātu summu, lai izvairītos no nepieciešamības maksāt valsts nodevu par patieso īpašuma vērtību.

Nekustamo īpašumu kompānijā “Latio” laikrakstam apliecināja, ka šādas platības dzīvoklis vidējā stāvoklī tieši ēkā Kalnciema ielā 9 maijā maksājis 850 eiro (597 latus) kvadrātmetrā. Tātad, ja Zāles iegādātais dzīvoklis bija vismaz vidējā stāvoklī, tā cenai vajadzēja būt vairāk nekā 65 000 eiro (45 682 latiem).

Šī vērtējuma pamatotību apliecina arī tas, ka īpašumu, kā rāda zemesgrāmatas, tagadējā VID amatpersona drīz pēc iegādes ieķīlājusi jau par 70 000 latu. Kā norāda laikraksts, aizdevēja šajā gadījumā bijusi nevis kredītiestāde, bet kāda privātpersona - 1966.gadā dzimusī Ieva Pujāte, kura “Lursoft” datubāzē reģistrēta tikai kā līdzīpašniece šā gada janvārī dibinātā SIA “Ceļasoma”, kuras pamatkapitāls ir 2000 latu.

Kā rāda “Lursoft” datu bāze, Zāle deklarējis arī dalību sešos uzņēmumos - SIA “Catarsis” (47,5% kapitāldaļu), SIA “Būvniecības konsultācijas” (40%), SIA “Ēku fonds” (15%), SIA “Upju līnijas”, SIA “Mežaparka nams” (50%) un SIA “L grupa” (40%). Visas šīs kompānijas pagājušo gadu aizvadījušas ar niecīgu apgrozījumu, - vienīgais izņēmums ir SIA “L grupa”, kas ir interneta veikala “24.lv” īpašniece un kas pērn apgrozījusi gandrīz 820 000 latu un nopelnījusi 2471 latu.

Šajos uzņēmumos tagadējai VID amatpersonai ir dažādi kompanjoni: pazīstamākais blakus arhitektam Uģim Šēnbergam ir SIA “Upju līnijas” un SIA “Ēku fonds” revidents Didzis Azanda - bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis, kam tiesa 2001.gadā piesprieda naudassodu un nosacītu brīvības atņemšanu par dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos. Viņš bijis arī SIA “Catarsis” revidents, taču šajā kompānijā no šī posteņa atcelts šā gada 4.oktobrī.

Savukārt pats Zāle pirms stāšanās VID Zemgales reģionālās iestādes vadītāja postenī ieņēmis revidenta un prokūrista amatus virknē mazpazīstamu kompāniju. Līdz šā gada septembrim viņš bijis arī apdrošināšanas kompānijas “Balta” filiāles “Valnis” vadītājs.

Pats Zāle uz “Dienas Biznesa” jautājumu, kādu iemeslu dēļ viņam nepieciešami tik lieli skaidrās naudas uzkrājumi, atbildēja - viņš uzskatot, ka “personai ir tiesības pašai izvēlēties, kur glabāt naudu, un manā gadījumā tā ir mana izvēle”. VID amatpersona neatbildēja uz jautājumu, kur un kā viņš šos ievērojamos naudas līdzekļus glabā un kā gatavojas izmantot.

Savukārt uz jautājumu, kā viņš vērtētu pieņēmumu, ka viņa dzīvokļa iegādes darījumā ir mākslīgi samazināta pirkuma objekta vērtība, un nekustamo īpašumu ekspertu vērtējumu, ka šā gada maijā šajā rajonā viena kvadrātmetra cena ievērojami pārsniedza Zāles darījumā oficiāli fiksēto cenu - nepilnus 100 latus, VID reģionālās iestādes vadītājs atbildēja tikai, ka “tajā brīdī bija tāda vienošanās”.

Plašāk par šo tēmu Zāle neizteicās, tikai piebilda, ka par 70 000 latu esot ieķīlāts ne tikai dzīvoklis, bet arī “vairāki īpašumi un kapitāldaļas sabiedrībās”. Šos pārējos īpašumus un kapitāldaļas viņš nenosauca, savukārt uz lūgumu paskaidrot, kas ir privātpersona Pujāte, kurai viņš ieķīlājis šos īpašumus, Zāle atbildēja vienā vārdā: “Privātpersona.”

Arī skaidrojumi par to, kāpēc tagadējais VID iestādes vadītājs izvēlējies aizņemties naudu no privātpersonas un nevis kredītiestādēs, bija īsi: “Tas bija ātrāk un izdevīgāk priekš manis.”

Uz jautājumu, vai fakts, ka divās viņam daļēji piederošās kompānijās revidenta postenī joprojām ir par amatnoziegumu krimināli sodītais Azanda, par kura notiesāšanu un sprieduma pārsūdzēšanu prese regulāri rakstījusi kopš 2001.gada, tagad VID amatpersonu nenostāda neveiklā situācijā. “Man līdz šai dienai tas nebija zināms. Pārbaudīšu jūsu sniegto informāciju. Ja šis fakts apstiprināsies, lūgšu kompanjonus izvērtēt to,” apgalvoja Zāle.

Kā atgādina laikraksts, pēdējos gados presē kā lielākie skaidras naudas uzkrājumu deklarētāji pēc uzņēmēja Normunda Lakuča un viņa deklarētajiem 4,7 miljoniem latu eksotiskās valūtās, kurus VID tā arī neizdevās pārbaudīt, minēti satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP), kurš skaidrā naudā uzkrājis 50 000 latu, 210 000 dolāru un 6500 eiro, un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kurš skaidrā naudā uzkrājis 80 000 latu, 105 000 dolāru un 95 000 eiro. Nevienam no viņiem šos līdzekļu reālo esamību VID nav pārbaudījis.

Šā gada jūnijā VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, partijas “Jaunais laiks” Saeimas frakcijai stāstot par fizisko personu ienākumu deklarēšanu personām ar noteiktu ienākumu līmeni, cita starpā atzina: neuzliekot par pienākumu personai pierādīt, kur ņemti skaidras naudas uzkrājumi, jaunās fizisko personu ienākumu kontroles sistēmas ieviešana esot bezjēdzīga un VID darbu degradējoša.

Pašlaik VID esot jāpierāda, ka personas ienākumi ir iegūti nelikumīgi. Tāpat, ieviešot deklarēšanu, būšot mēģinājumi uzrādīt vairāk līdzekļu, nekā personai patiesībā ir.

Savukārt VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga, kurai laikraksts lūdza izteikt oficiālu VID komentāru saistībā ar fizisku personu deklarētām ievērojamām summām skaidrā naudā, varēja sniegt tikai kopēju skaidrojumu par fizisko personu ienākumu kontroli.

Par skaidrās naudas uzkrājumu pārbaudes problēmu un to, kādos gadījumos VID tiem pievērš pastiprinātu uzmanību, komentārs sniegts netika, neraugoties uz to, ka nesen kāda fiziskā persona VID deklarējusi pat astoņus miljonus latu lielus skaidrās naudas uzkrājumus.