Arhitekts norādīja, ka būtu jāizmanto ēkas nojaukšanas iespēja, ja vien izdotos vienoties ar īpašnieku.
Kā ziņots, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) vērtē, vai ZM ēka ir tāds objekts, kas degradē vidi un ko paredzēts nojaukt. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23.pantam vidi degradējoši objekti ir jānojauc.
Konsultācijās par šo jautājumu esot saņemts arī kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) atbalsts. Ministre VKPAI vadītājam Jurim Dambim paudusi savu viedokli, ka "atbalstīs visas VKPAI iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai padomju un jaunāko laiku monstri pazustu no Rīgas pilsētas ainavas", informēja VKPAI.
ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece sacīja, ka ministrija ir ieinteresēta attīstīt Rīgu, saglabāt tās kultūrvidi un ainavu, taču jāņem vērā valsts un budžeta iespējas.
Pēc ministrijas pārstāves teiktā, ja tiktu lemts nojaukt augstceltni, būtu jādomā par telpām, kurās izmitināt ZM. Valsts budžetā un ministrijai, visticamāk, nebūtu tādu līdzekļu, lai pašreizējo augstceltni nojauktu un tās vietā uzbūvētu jaunu.
"Šī ēka neierakstās vidē, tās dēļ tika izpostītas daudzas vēsturiskas vērtības. To, ka tā ir arhitektūras kļūda, saprot pat nespeciālisti," aģentūrai LETA iepriekš teica Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.
Viņš norādīja, ka būtu vēlams nākotnē nepieļaut līdzīgas kļūdas, piemēram, atļaujot būvēt koncertzāli Daugavā.
Rīgas pilsētas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Andis Cinis norādīja, ka ēkas nojaukšana varētu būt reāla.
"Blakus tiks būvētas trīs jaunas biroju ēkas. Pieļauju, ka ZM ēku varētu nojaukt un tās vietā uzcelt kaut ko jēdzīgāku. Padomju laika ēkas ir būvētas ar citām tehnoloģijām, tādēļ ir grūti vai neiespējami tās renovēt," sacīja Cinis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!