Tiesa, ņemot vērā to, ka domes lēmums balstās uz informāciju, kas ir slepena, lietu izskatīja aiz slēgtajām durvīm.
Lietā kā trešās personas vēlējās piedalīties pret seksuālo minoritāšu gājienu noskaņoto cilvēku grupas "Nopride" pārstāvji Jānis Rožkalns un Igors Masļakovs. Viņi savu lūgumu pamatoja ar velmi aizstāvēt sabiedrības vairākuma viedokli.
Tiesa gājiena pretinieku lūgumu neapmierināja. Pēc šāda tiesas lēmuma Rožkalns un Masļakovs atteicās atstāt tiesas zāli, norādot, ka viņiem ir tiesības paust savu viedokli. Vīrieši tiesas zāli pameta tikai pēc vairākkārtējiem policistu aicinājumiem.
Portāls "Delfi" novēroja, ka kārtību tiesas sēdes laikā sargāja četri policisti.
Gaidot tiesas spriedumu, tiesas gaitenī izcēlās diskusijas starp "Nopride" pretiniekiem un gājiena atbalstītājiem. Abas puses centās viena otru pārliecināt par savu taisnību. Kāds no gājiena pretiniekiem pat atklāja, ka pametis darbu, lai būtu vairāk laika dažādu akciju organizēšanai. "Man nav laika strādāt, man ir jāizskauž geji no Latvijas sabiedrības," paziņoja gājiena pretinieks. Diskusijas dalībnieki saņēma vairākus aizrādījumus arī no policijas. Kaislības norima tikai pēc brīdinājuma izraidīt no tiesas ēkas.
Paši gājiena organizatori un prasības iesniedzēji diskusijās ar pretējās puses pārstāvjiem neiesaistījās un, sākoties diskusijai, atstāja tiesas ēku.
Uz tiesas sēdi bija ieradušies arī cilvēktiesību aizstāvji, organizācijas "DDD" pārstāvji, kuri klātesošajiem dalīja laikrakstus un grāmatas, kā arī kupls mediju pulks.
Piektdien notiekošā tiesas sēde bija guvusi plašu rezonansi netikai Latvijā, bet arī citās valstīs, jo to filmēt bija ieradušies arī ārvalstu mediji.
Jau ziņots, ka sūdzību par Rīgas domes lēmumu neļaut rīkot seksuālo minoritāšu gājienu tiesā iesniedza seksuālo minoritāšu organizācijas "Mozaīka", "ILGA Latvija" un "Rīgas praids". Prasības iesniedzēji lūdz atļaut seksuālo minoritāšu gājienu šo sestdien.
Plānotais "Rīgas Praids 2006" maršruts ir Vērmanes dārzs-Tērbatas iela-Dzirnavu iela-K.Barona iela-Vērmanes dārzs.
Kritiku par Rīgas domes lēmumu izteikušas pašmāju un starptautiskas organizācijas, kā arī vairāku Eiropas valstu politiķi
Pirmo reizi seksuālo minoritāšu gājienu "Rīgas praids" norisinājās pērn. Sabiedrībā tas izsauca asas reakcija, un iebildumus no tradicionālo konfesiju un dažu partiju puses.
Šogad bažas par kārtību gājiena laikā izteica iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars. Viņš domes pārstāvjus aicināja neatļaut gājiena rīkošanu, norādot, ka policija nespēs nodrošināt gājēju drošību. Savukārt Rīgas mērs Aivars Aksenoks norādīja, ka, iespējams, jāpārceļ gājiens no pilsētas centa uz citu vietu, lai varētu garantēt drošību pasākuma laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!