Inteliģence atklātā vēstulē Valsts prezidentei pauž bažas par iecietības trūkumu sabiedrībā

Tajā teikts, ka "šodien Rīgas ielās karst neiecietība un naids. Politiķiem nav drosmes, bet varbūt arī vēlēšanās stāties tam pretī. Amatpersonas ir gatavas ņemt vērā ekstrēmistu draudus un liegt Satversmē garantētās brīvības daļai mūsu sabiedrības."

Vēstulē retoriski jautāts, vai šādi draudi turpmāk būs pamats būtisku lēmumu pieņemšanā, kas skar ikviena cilvēka tiesības uz izvēles brīvību.

"Cilvēktiesību ierobežošana daļai mūsu līdzpilsoņu, jebkurai minoritātei ir drauds visiem Latvijas iedzīvotājiem," teikts paziņojumā. Tā autori norāda, ka līdz ar to samazinās kopējā izcīnītā brīvība, kas iemantota, atgūstot demokrātisko un neatkarīgo Latviju.

Vēstules autori prezidentei norāda, ka viņi ir norūpējušies par naidu, kas pārņem publisko telpu. "Diemžēl naida vilnis nav tikai dažu ekstrēmistu nopelns. Parādījusies bīstama polittehnoloģija, kas apzināti manipulē ar cilvēku primitīvākajām emocijām, turklāt to izmanto politiķi," sacīts vēstulē.

Tajā akcentēts, ka manipulācija ar naidu ir bīstama, "jo tā draud destabilizēt, graut mūsu vēl tik jaunos, tādēļ nestabilos demokrātijas pamatus."

"Mēs esam satraukti par iecietības un līdzjūtības trūkumu mūsu sabiedrībā un par nespēju pieņemt citādību, kas ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem," sacīts vēstulē.

Tajā teikts: "Mēs spējām izcīnīt savu brīvību bez vardarbības, kļūstot par piemēru jaunajai Eiropai. Tagad izrādās, ka daļa sabiedrības tos, kuri no viņiem atšķiras, uzskata par ienaidniekiem. Šādas attieksmes atbalsts valstiskā līmenī atsviež mūs atpakaļ totalitārās domāšanas telpā."

Vēstules autori pauž viedokli, ka naida kurināšana turpināsies un vēl pieaugs spēkā pirmsvēlēšanu laikā, bet, laikus nenovērsta, tā var izraisīt neparedzamas sekas. Inteliģences pārstāvji vēlas runāt par to, kas darāms, lai "nosargātu ikviena un mūsu visu brīvību un tiesības izvēlēties un stiprinātu Latvijas demokrātiju."

Vēstuli parakstījuši mākslinieki Anna Auziņa, Ojārs Feldbergs, Ilmārs Blumbergs, Sandra Krastiņa un Katrīna Neiburga, rakstnieki Pauls Bankovskis, Nora Ikstena, Andra Neiburga un Laima Muktupāvela.

Vēstulē atrodami arī dzejnieku Ulda Bērziņa un Māras Zālītes paraksti, kā arī arhitektu Zaigas Gailes un Anda Sīļa paraksti. Vēstuli parakstījuši arī režisori Baņuta Rubesa, Pēteris Krilovs, Viesturs Kairišs, Anna Viduleja, kā arī kinorežisori Jānis Streičs un Laila Pakalniņa.

Vēstuli parakstījusi arī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, Latvijas Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, mākslas zinātniece Laima Slava un žurnāliste Baiba Strautmane.