Tas nozīmē, ka labi novērošanas apstākļi būs Eiropas valstu iedzīvotājiem, lai arī novērojumus nedaudz apgrūtinās nakts lielāko daļu redzamais Mēness. Maksimuma laikā stundā teorētiski varētu būt iespējams redzēt līdz pat 100 dažāda spožuma Perseīdu meteoru jeb "krītošo zvaigžņu", tomēr bez speciālas sagatavošanās atbilstoši pēdējo gadu novērojumiem maksimālais novēroto meteoru skaits stundā varētu būt ap 15-30.
Meteors debesīs izskatās kā taisna spoža švīka, kas uzplaiksna nepilnu sekundi. Spožu meteoru gadījumā var veidoties pēdas, kas var būt redzamas arī vairākas sekundes. Meteori var parādīties praktiski jebkurā debess apgabalā. Novērojumus ieteicams veikt ārpus pilsētas vietās bez mākslīgā apgaismojuma, ilgstoši pārlūkojot pēc iespējas plašāku debess apgabalu. Ērts novērošanas veids, piemēram, ir atrodoties uz lēzena atpūtas krēsla.
Meteori veidojas no materiāla, kas atdalījies no komētām. Perseīdu plūsma ir saistīta ar Svifta–Tatla (Swift-Tuttle) komētu, kuras apriņķošanas periods ap Sauli ir 120 gadu. Zeme ik gadu augustā šķērso šīs komētas orbītu, pa kuru izkliedēta mākoņa formā riņķo arī no komētas atdalījusies viela. Kad mākoni veidojošie sīkie akmentiņi, smilšu graudiņi vai putekļi lielā ātrumā – ap 210 000 km/h – ietriecas Zemes atmosfēras augšējos slāņos, tie sadeg un rada meteorus. Plūsma savu nosaukumu ir ieguvusi no tā, ka pie debesīm visi meteori šķietami nāk no Perseja zvaigznāja. Latvijā naktī no 12. augusta uz 13.augustu Perseja zvaigznājs atradīsies ziemeļaustrumu, austrumu pusē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!