"Arī mūsdienās šī baznīcas tradīcija ir dzīva, izcilu un svētu cilvēku piemērs ir pozitīvs un pievilcīgs," sacījis Romas Katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.
1.novembris ir veltīts svētajiem, savukārt 2.novembris - mirušo piemiņai, lūdzoties par mirušajiem tuviniekiem, lai viņi tiktu glābti. Tā ir īpaša aizlūgumu diena.
"Kad cilvēkiem mazinās ticība, tad pieaug māņticība," sacījis Pujats, izsakot cerību, ka cilvēki saskatīs šo svētku patieso nozīmi. "Baznīca svētos godina ne jau viņiem piemītošā dabiskā krietnuma un labo darbu dēļ, bet gan to žēlastību dēļ, ko viņi saņēmuši no Dieva. Tātad godinot svētos, mēs līdz ar to atzīstam Dieva brīnumainos darbus un vairojam Viņa godu."
Visās pasaules baznīcās notiek īpaši svētku dievkalpojumi un lūgšanu vakari. Rīgā kopš 26.oktobra Svētā Jēkaba katedrālē notiek lūgšanu vakari. Savukārt šodien muzicēs jauniešu grupa no Daugavpils.
Visu novembri turpināsies svētki citās Rīgas baznīcās, kā arī baznīcās Valmierā, Jelgavā, Daugavpilī un Krāslavā.
Kopš 2003.gada dažādās Eiropas pilsētās notiek kongresi un konferences. Šogad Briselē no 28.oktobra līdz 5.novembrim notiek kongress "Visu svēto diena 2006", uz kuru pulcējas ap 100 000 dalībnieku no dažādām Eiropas valstīm.
Pirmo reizi uz kongresu dodas 14 cilvēku liela grupa no Latvijas. Briselē jaunieši pārstāvēs savu valsti, demonstrējot pašu sagatavotu video filmu par ticības dzīvi Latvijā, sniegs koncertu "Svētuma melodijas no Latvijas", kā arī piedalīsies citos pasākumos.
2.novembrī grupa viesosies pie Latvijas vēstnieka Beļģijā Raimonda Jansona.
Kā ziņots, naktī uz 1.novembri visās angliski runājošajās valstīs, kā arī aizvien vairāk citur pasaulē tiek svinēti Helovīna (Halloween) svētki.
Helovīna dienā, ko dēvē arī par Visu svēto dienu, ierasts ģērbties maskās, bet viens no tradicionālajiem masku elementiem ir ķirbis. Bērni un jaunieši pārģērbjas jocīgās vai šausminošās maskās un apstaigā kaimiņus, nedaudz pabiedējot tos un pieprasot saldumus, riekstus vai citas uzkodas. Ja tas tiek liegts, apciemojamie tiek pamatīgi sabiedēti.
Helovīna svētki ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām.
Senos laikos tagadējo Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritoriju apdzīvoja ķelti, kuri pielūdza dabu un dažādus dievus, no kuriem galvenais - Saules dievs - noteica gan cilvēku darba un atpūtas brīžus, gan zemes auglības un miega laiku. 1.novembrī, kas iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, svinēts Jaunais gads. Naktī uz 1.novembri druīdu priesteri svētozolu birzīs kūra augstus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un lai to sargātu no ļauniem gariem. Svētki svinēti trīs dienas, un ļaudis tērpās no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem darinātās maskās.
Turpmākajos gadsimtos Helovīna svētkus spēcīgi ietekmēja kristīgā ticība. Lai izskaustu pagānu rituālus, baznīca 1.novembri pasludināja par saviem svētkiem - Visu svēto dienu. Tomēr kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus un galu galā visi svētki saplūda vienkopus.
Mūsdienās ASV bērni staigā no vienām durvīm pie otrām un prasa saldumus. Paraža uzplaukusi ASV un pirmo reizi aprakstīta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Kādreiz Helovīna svētku sastāvdaļa ASV bija ietērpšanās dažādos kostīmos un ar to saistīts vandalisms, kas izpaudās kā privātīpašuma bojāšana, dzīvnieku un cilvēku savainošana. Vandalisma pamatā ir citi svētki, kurus sev līdzi atveda īru imigranti un kuri ir līdzīgi 1.aprīlim, kad drīkst izstrādāt dažādus jokus un mazas ēverģēlības, aizbildinoties, ka tās paveikuši elfi.
Aptuveni 1920.gadā nolemts, ka šādām postošām izdarībām jādara gals, un tas tika organizēts ar bērnu palīdzību. Bērnus sūtīja pie namsaimniekiem un veikalu īpašniekiem, kuri viņiem izsniedza saldumus un tā aizkavēja nemiernieku pulcēšanos. Tradīcija nonākusi arī līdz mūsdienām.
Visu svēto dienas priekšvakars ir pasākums, kurā ļaudis dalās ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.
Latviešiem ir līdzīgi svētki - Mārtiņi, kas ir gada ražības un auglības simbols, aktīvā laika beigas un klusā laika sākums dabā. Ar Mārtiņiem sākas budēļu laiks un notiek masku gājieni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!