Plānots, ka likums noteiks, ka uz neadresētā sūtījuma obligāti jānorāda sūtīja vārds, kas izteiktā lūguma ignorēšanas gadījumā ļaus atrast aicinājuma pārkāpēju un, iespējams, to pat sodīt.
Piemēram, nākamajā gadā gaidāmie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēs, ka par šādiem sūtījumiem elektroniskā formā varēs uzlikt sodu pat līdz 5000 latiem. Taču, kādas sankcijas varētu draudēt surogātpasta sūtītājiem pa parasto pastu, esot grūti prognozēt.
Pagaidām no neadresētajiem sūtījumiem izvairīties nav iespējams. Pirmkārt, pastkastītes atrodas publiskajā telpā, kur ikviens tām var piekļūt. Otrkārt, spēkā esošie noteikumi neparedz iespēju atteikties no šādiem sūtījumiem, tostarp reklāmas materiālu saņemšanas.
Igaunijā tie, kuri negrib saņemt šādus sūtījumus, var jebkurā pasta nodaļā aizpildīt anketu par atteikšanos tos saņemt, un tiek izsniegta bezmaksas uzlīme ar Igaunijas pasta logo. Taču, kā rāda kaimiņvalsts pieredze, jaunā kārtība var arī nedot gaidītos rezultātus, jo Igaunijā likumā noteikto iespēju izmantojuši tikai trīs procenti iedzīvotāju, stāstījusi Kreicberga. Savukārt Itālijā neadresētos sūtījumus cilvēki saņemot labprāt un reklāmas sūtījumiem pat izveidojot atsevišķas pastkastes.
Lietuvas Nacionālajā patērētāju tiesību aizsardzības padomē uzskata, ka cīnīties ar šāda veida surogātpastu nav iespējams, arī uzlīmes nelīdzot — daži cilvēki pēc pašu iniciatīvas tādas uzlīmējuši, taču sūtījumus tik un tā saņemot. Vienīgā teorētiskā iespēja esot rakstiska vēršanās pie reklāmas materiāla sūtītājiem ar lūgumu tā vairs nedarīt, taču maz ticams, ka tas līdzēšot.