Pateicoties izdevīgam vadības līgumam, jaunais Ministru prezidenta biroja vadītājs Māris Riekstiņš kļuvis par vislabāk apmaksāto amatpersonu valstī, apsteidzot ne tikai savu priekšnieku Aigaru Kalvīti (TP), bet arī Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, otrdien izdevumā "Kas Jauns" raksta "Baltic Screen".
No Valsts kancelejas saņemtā informācija liecina, ka ar Riekstiņu noslēgtais vadības līgums nodrošina viņam papildus pamatalgai vēl 1902 latus mēnesī. Ņemot vērā, ka premjera biroja vadītāja pamata mēnešalga jau tā ir 1098 lati, kopā jaunajam Kalvīša ikdienas organizētājam mēnesī nodrošināti 3000 latu ienākumi.

Tiesa, šie ir ienākumi pirms nodokļu nomaksas, taču arī ar šiem 3000 latu Riekstiņš apsteidzis ne vien savu tiešo priekšnieku - premjeru, kurš mēnesī saņem 2200 latus, bet arī Valsts prezidenti, kuras mēneša ienākumi ir 2400 latu "uz papīra", kam klāt vēl nāk 400 latu reprezentācijas izdevumiem.

Kā raksta "Kas Jauns", lielāki ikmēneša ienākumi ir tikai lielo valsts uzņēmumu vadītājiem, kuri formāli tāpat ir valsts amatpersonu statusā.

Skaidrojot iemeslus, kāpēc ar Riekstiņu bijis nepieciešams noslēgt vadības līgumu, Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane norāda, ka "jebkuru vadības līgumu noslēdz vienīgi tad, ja konstatē, ka konkrēta mērķa sasniegšana būtu ātrāka un efektīvāka, ja attiecīgais darbinieks papildus tiešajiem ikdienas darba pienākumiem veiktu vēl kādu papildu uzdevumu".

Par to, kāpēc Riekstiņam papildus pamatalgas apmaksātajiem pienākumiem ir vēl gandrīz divreiz vairāk papildu uzdevumu, par kuriem tiek maksāts ar vadības līguma palīdzību, Veismane vēl piebilst: "No minētā izriet, ka, noslēdzot jebkuru vadības līgumu, tiek nodrošināta Valsts kancelejas stratēģijā un darba plānā noteikto mērķu un uzdevumu efektīvāka īstenošana, kas vienlaikus ir arī ieguvums."

Pats Riekstiņš saka, ka neinteresējoties par citu algām, pat par savu kolēģu atalgojumu ne - "tikai par tām darba vietām, kur man potenciāli tiek piedāvāts darbs".

Savukārt, runājot par saviem labi atmaksātajiem papilduzdevumiem, Riekstiņš norāda, ka Ministru prezidents ir valstī visvairāk aizņemtā amatpersona un viņa biroja vadīšana nekādi nevarot iekļauties Latvijas likumdošanā noteiktajās darba stundās, kas ir 40 stundas nedēļā.

Premjera biroja vadītājs gan nevarot pārskaitīt visu, kas rakstīts viņa vadības līgumā, jo "viņš man nav priekšā", taču droši varot teikt, ka "vadības līgums faktiski ir samaksa par darbu ārpus normālā darba laika" un ka "darbam ir nenormēts darba laiks - tas var būt jebkurā brīdī".

Tātad sanāk, ka atbilstoši atalgojuma lielumam Riekstiņš reāli dzīvē izpilda kādreizējā premjera Viļa Krištopana apņemšanos strādāt 24 stundas diennaktī - par 1098 latiem viņš strādā astoņas stundas dienā, bet par gandrīz divreiz lielāko vadības līguma summu - acīmredzot atlikušās 16, norāda "Kas Jauns".

Savukārt pats premjers par šo tēmu nekādus komentārus nesniedza.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!